Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jātvingi

Indekss Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, saukti arī arī par sūdaviem un dainaviem, bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

85 attiecības: Ļubļina, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltu valodas, Bārta (zeme), Belovežas gārša, Boļeslavs I Drosmīgais, Boļeslavs V Kautrīgais, Bresta (Baltkrievija), Buga, Dainava (zeme), Daniels Romanovičs, Drahičina, Durbes kauja, Dzūkija, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Grodņa, Grodņas apgabals, Igors Rurikovičs, Indoeiropiešu valodas, Jaroslavs Vladimirovičs, Kazimirs I Atjaunotājs, Kazimirs II Taisnīgais, Kijevas Krievzeme, Kijevas lielkņazi, Konstantinopole, Krakova, Kriviči, Kulma (zeme), Lešeks II Melnais, Lietuva, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Lukova, Mazovija, Mazovijas Konrāds, Mindaugs, Nameisis, Nareva, Navahrudaka, Nemuna, Novohrada-Volinska, Pamede (zeme), Pinska, Poļesje, Poļi, Podlases vojevodiste, ..., Polija, Polijas Karaliste (1025—1385), Polijas kroņa zemes, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Prūsija (zeme), Prūsijas krusta kari, Pripete, Rietumbalti, Sejni, Sejnu apriņķis, Semba, Skomants, Sloņima, Sudava (zeme), Suvalkija, Suvalku apriņķis, Tautvils, Traidens, Tranaitis, Ukraiņi, Ukraina, Vavkaviska, Vācieši, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vigru ezers, Vikints, Vilhelms no Modenas, Visla, Vladimirs Svjatoslavičs, Volīnija, Volīnijas apgabals, Volodimira-Volinska, Ziemeļu krusta kari. Izvērst indekss (35 vairāk) »

Ļubļina

Ļubļina - pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.

Jaunums!!: Jātvingi un Ļubļina · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Jātvingi un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Jātvingi un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Jātvingi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Jātvingi un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Bārta (zeme)

Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.

Jaunums!!: Jātvingi un Bārta (zeme) · Redzēt vairāk »

Belovežas gārša

Belovežas gāršas ainava Belovežas gārša ir nacionālais parks, kas aizsargā senu mežu, kurš atrodas abpus Baltkrievijas un Polijas robežas abu valstu teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Belovežas gārša · Redzēt vairāk »

Boļeslavs I Drosmīgais

Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.

Jaunums!!: Jātvingi un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »

Boļeslavs V Kautrīgais

Boļeslavs V Kautrīgais (dzimis, miris) - Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1243.

Jaunums!!: Jātvingi un Boļeslavs V Kautrīgais · Redzēt vairāk »

Bresta (Baltkrievija)

Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.

Jaunums!!: Jātvingi un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »

Buga

Buga vai Rietumu Buga - upe Eiropā, Polijas - Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.

Jaunums!!: Jātvingi un Buga · Redzēt vairāk »

Dainava (zeme)

Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Dainava (zeme) · Redzēt vairāk »

Daniels Romanovičs

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Daņilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »

Drahičina

Drahičina jeb Drogičina ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Jātvingi un Drahičina · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs).

Jaunums!!: Jātvingi un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Dzūkija

Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neris lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.

Jaunums!!: Jātvingi un Dzūkija · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa, arī Hrodna, Harodņa, ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Jātvingi un Grodņa · Redzēt vairāk »

Grodņas apgabals

Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Jātvingi un Grodņas apgabals · Redzēt vairāk »

Igors Rurikovičs

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964.-970.), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijevas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gs. sākumā) Igors Rurikovičs jeb Ingvars (baznīcslāvu: Игорь,, vikingu: Ingvar; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijevas (Kenugardas) kagans no 912.

Jaunums!!: Jātvingi un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Jātvingi un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijevas Krievzemes Kijevas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Jātvingi un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Kazimirs I Atjaunotājs

Kazimirs I Atjaunotājs (dzimis, miris) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Jātvingi un Kazimirs I Atjaunotājs · Redzēt vairāk »

Kazimirs II Taisnīgais

Kazimirs II Taisnīgais (dzimis 1138. gadā, miris) - Polijas lielkņazs no 1177.

Jaunums!!: Jātvingi un Kazimirs II Taisnīgais · Redzēt vairāk »

Kijevas Krievzeme

Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (tās oriģinālie nosaukumi vikingu valodās: Garðaríki, grieķu: Ῥωσία, senslāvu: Рѹ́сь, latīņu: Russia, Ruthenia) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.

Jaunums!!: Jātvingi un Kijevas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijevas lielkņazi

Kijevas lielkņazi bija Kijevas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Jātvingi un Kijevas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā. Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Jātvingi un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: Jātvingi un Krakova · Redzēt vairāk »

Kriviči

Kriviči, arī krīviči, ir 9. — 17.

Jaunums!!: Jātvingi un Kriviči · Redzēt vairāk »

Kulma (zeme)

Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »

Lešeks II Melnais

Lešeks II Melnais (dzimis ap 1241. gadu, miris) - Polijas kņazs no 1279.

Jaunums!!: Jātvingi un Lešeks II Melnais · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Jātvingi un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Krustnešu kaujas ar lietuviešiem attēls Marienburgas pils bareljefā (14. gs. vidus). Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Lukova

Lukuva - pilsēta un gmina Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz dienvidiem no Sedlces.

Jaunums!!: Jātvingi un Lukova · Redzēt vairāk »

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Jaunums!!: Jātvingi un Mazovija · Redzēt vairāk »

Mazovijas Konrāds

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).

Jaunums!!: Jātvingi un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Jātvingi un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence. Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Jātvingi un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nareva

Nareva (prūšu: Naura) - upe Baltkrievijā un Polijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Nareva · Redzēt vairāk »

Navahrudaka

Navahrudaka (burtiski — 'jaunā pilsētiņa') jeb Novogrudoka ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.

Jaunums!!: Jātvingi un Navahrudaka · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Jātvingi un Nemuna · Redzēt vairāk »

Novohrada-Volinska

Novohrada-Volinska ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabalā.

Jaunums!!: Jātvingi un Novohrada-Volinska · Redzēt vairāk »

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »

Pinska

Pinska ir pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pinskas rajona administratīvais centrs pie Pinas upes ietekas Pripjacā.

Jaunums!!: Jātvingi un Pinska · Redzēt vairāk »

Poļesje

Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijevas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.

Jaunums!!: Jātvingi un Poļesje · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Jātvingi un Poļi · Redzēt vairāk »

Podlases vojevodiste

Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Jātvingi un Podlases vojevodiste · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Jātvingi un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1025—1385)

Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025-1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.

Jaunums!!: Jātvingi un Polijas Karaliste (1025—1385) · Redzēt vairāk »

Polijas kroņa zemes

Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.

Jaunums!!: Jātvingi un Polijas kroņa zemes · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Jātvingi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsija (zeme)

Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.

Jaunums!!: Jātvingi un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Jātvingi un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Pripete

Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.

Jaunums!!: Jātvingi un Pripete · Redzēt vairāk »

Rietumbalti

Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem. Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā - Kurzemes dienvidos un centrālajā daļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos - uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Grodņu.

Jaunums!!: Jātvingi un Rietumbalti · Redzēt vairāk »

Sejni

Sejni — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Suvalkiem.

Jaunums!!: Jātvingi un Sejni · Redzēt vairāk »

Sejnu apriņķis

Sejnu apriņķis ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Jātvingi un Sejnu apriņķis · Redzēt vairāk »

Semba

Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Semba · Redzēt vairāk »

Skomants

Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).

Jaunums!!: Jātvingi un Skomants · Redzēt vairāk »

Sloņima

Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.

Jaunums!!: Jātvingi un Sloņima · Redzēt vairāk »

Sudava (zeme)

Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (seprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Sudava (zeme) · Redzēt vairāk »

Suvalkija

Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.

Jaunums!!: Jātvingi un Suvalkija · Redzēt vairāk »

Suvalku apriņķis

Suvalku apriņķis, ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Jātvingi un Suvalku apriņķis · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Jātvingi un Tautvils · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: Jātvingi un Traidens · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, miris 1264. gadā) bija žemaišu kunigaitis, kura vadībā žemaiši uzvarēja Vācu ordeņa apvienoto karaspēku kaujā pie Durbes.

Jaunums!!: Jātvingi un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu nācija, kas veido Ukrainas iedzīvotāju lielāko daļu.

Jaunums!!: Jātvingi un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Jātvingi un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vavkaviska

Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.

Jaunums!!: Jātvingi un Vavkaviska · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Jātvingi un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Jātvingi un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārme (zeme)

Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Jātvingi un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »

Vigru ezers

Vigru ezers ir ezers Polijas ziemeļaustrumu daļā, Podlases vojevodistē, austrumos no Suvalkiem.

Jaunums!!: Jātvingi un Vigru ezers · Redzēt vairāk »

Vikints

Piemineklis Vikintam Tveros. Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.

Jaunums!!: Jātvingi un Vikints · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Jātvingi un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Jātvingi un Visla · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijevas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Jātvingi un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Volīnija

Viduslaiku Volīnijas karte (Ortēlijs, 16. gs.). Volīnijas kņazistes teritorija (1054-1132). Volīnijas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.

Jaunums!!: Jātvingi un Volīnija · Redzēt vairāk »

Volīnijas apgabals

Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.

Jaunums!!: Jātvingi un Volīnijas apgabals · Redzēt vairāk »

Volodimira-Volinska

Volodimira-Volinska ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.

Jaunums!!: Jātvingi un Volodimira-Volinska · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietotskopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Jātvingi un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dainavi, Jatvingi, Jatvingija, Sudavi, Sudāvi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »