Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jūnona (asteroīds)

Indekss Jūnona (asteroīds)

Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.

23 attiecības: Albedo, Apsīda, Ass slīpums, Asteroīds, Asteroīdu josla, Astronomiskā vienība, Astronoms, Celsija grāds, Cerera, Diametrs, Jūlija gads (astronomija), Junona, Jupiters (mitoloģija), Masa, Neptūns (planēta), Pallāda (asteroīds), Planēta, Redzamais spožums, Romiešu mitoloģija, S tipa asteroīds, Vācija, 15 Einomija, 4 Vesta.

Albedo

Albedo (- balts) ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Albedo · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Apsīda · Redzēt vairāk »

Ass slīpums

Zemes rotācijas ass slīpums ir 23.44° Ar ass slīpumu astronomijā saprot debess ķermeņu rotācijas ass slīpumu.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Ass slīpums · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" (1668) Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Astronoms · Redzēt vairāk »

Celsija grāds

Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Celsija grāds · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Cerera · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Diametrs · Redzēt vairāk »

Jūlija gads (astronomija)

Jūlija gads ir laika mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Jūlija gads (astronomija) · Redzēt vairāk »

Junona

Romiešu dievietes Junonas statuja Junona, arī Jūnona romiešu mitoloģijā ir debesu dieviete, Saturna meita, Jupitera māsa un sieva, Marsa un Vulkāna māte.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Junona · Redzēt vairāk »

Jupiters (mitoloģija)

Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Masa · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Pallāda (asteroīds)

Pallāda, oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Pallāda (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Planēta · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Romiešu mitoloģija

Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Romiešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

S tipa asteroīds

Gaspra ir S tipa asteroīds S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un S tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un Vācija · Redzēt vairāk »

15 Einomija

Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un 15 Einomija · Redzēt vairāk »

4 Vesta

4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Jūnona (asteroīds) un 4 Vesta · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

3 Juno, 3 Junona, 3 Jūnona.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »