Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jūrniecības astronomija

Indekss Jūrniecības astronomija

Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.

67 attiecības: Astronomija, ASV Jūras kara flote, Atņemšana, Austrumi, Azimuts, Ģeogrāfiskais garums, Ģeogrāfiskais platums, Ģeogrāfiskā karte, Bisektrise, Datorprogramma, Dators, Debess ekvators, Deklinācija (astronomija), Dienvidi, Ekliptika, Ekvinokcija, Globālā pozicionēšanas sistēma, Grāds (leņķis), Griničas laiks, Griničas meridiāns, Horizonts, Hronometrs, Jūras jūdze, Kalkulators, Klājs, Kompass, Koordinātu sistēma, Kosinuss, Krēsla, Kuģis, Laiks, Leņķis, Leņķiskais ātrums, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Logaritms, Matemātiskā formula, Mēness, Meteoroloģija, Minūte, Navigācija, Okeāns, Paralēle, Pasaules ass, Pasaules okeāns, Pavadoņnavigācija, Perpendikuls, Planēta, Polārā diena, Polārzvaigzne, Punkts (ģeometrija), ..., Reizināšana, Rektascensija, Riņķa līnija, Rietumi, Saule, Saules pulkstenis, Sekstants, Sfēra, Tabula, Taisne, Trijstūris, Zeme, Zenīts, Ziemeļi, Ziemeļpols, Zvaigzne, 1875. gads. Izvērst indekss (17 vairāk) »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Astronomija · Redzēt vairāk »

ASV Jūras kara flote

ASV Jūras kara flotes zīmogs ASV Jūras kara flote ir viena no piecām ASV bruņoto spēku daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un ASV Jūras kara flote · Redzēt vairāk »

Atņemšana

ābolu palīdzību). Mīnus zīme. Atņemšana ir matemātiska darbība, kas atbilst kāda objekta (vienkāršākajā gadījumā skaitļa) samazināšanai par noteiktu daudzumu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Atņemšana · Redzēt vairāk »

Austrumi

Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Austrumi · Redzēt vairāk »

Azimuts

Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Azimuts · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais garums

Ģeogrāfiskais garums λ ir leņķis starp Griničas meridiānu un to meridiānu, kas iet caur kādu konkrētu punktu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ģeogrāfiskais garums · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais platums

ASV Ģeogrāfiskais platums (φ) ir leņķis starp ekvatoru un kādu no poliem uz globusa.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ģeogrāfiskais platums · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskā karte

Pasaules fizioģeogrāfiskā karte Ģeogrāfiskā karte ir Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas samazināts vizuāls attēlojums cilvēkam viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ģeogrāfiskā karte · Redzēt vairāk »

Bisektrise

Bisektrises konstruēšana Bisektrise ir stars, kas sākas leņķa virsotnē un dala leņķi divās vienādās daļās.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Bisektrise · Redzēt vairāk »

Datorprogramma

Datorprogramma (bieži saukta arī vienkārši par programmu) ir instrukciju saraksts, kas nosaka datoram veicamās darbības.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Datorprogramma · Redzēt vairāk »

Dators

Dators (— ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Dators · Redzēt vairāk »

Debess ekvators

300px Debess ekvators ir debess sfēras lielais riņķis, kura plakne ir perpendikulāra pasaules asij un sakrīt ar Zemes ekvatora plakni.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Debess ekvators · Redzēt vairāk »

Deklinācija (astronomija)

right Deklinācija (— novirzīšanās) ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Deklinācija (astronomija) · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Ekvinokcija

Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī (angļu valodā) Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) ir laika moments, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »

Globālā pozicionēšanas sistēma

GPS pavadonis Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) — ASV pavadoņu navigācijas sistēma.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Globālā pozicionēšanas sistēma · Redzēt vairāk »

Grāds (leņķis)

Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Grāds (leņķis) · Redzēt vairāk »

Griničas laiks

Griničas laiks ir pasaules laiks.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Griničas laiks · Redzēt vairāk »

Griničas meridiāns

Griničas meridiāna atrašanās vieta Griničas meridiāns — atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Griničas meridiāns · Redzēt vairāk »

Horizonts

Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Horizonts · Redzēt vairāk »

Hronometrs

Hronometrs. Hronometrs ir precīzs atsperes pulkstenis, kurš nepieciešams, lai glabātu precīzu Griničas laiku uz kuģa.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Hronometrs · Redzēt vairāk »

Jūras jūdze

Vēsturiskā jūras jūdzes definīcija Jūras jūdze ir nemetriskās mērvienību sistēmas attāluma mērvienība, ko izmanto jūrniecībā un aviācijā.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Jūras jūdze · Redzēt vairāk »

Kalkulators

Mūsdienu, ar saules baterijām darbināts zinātniskais kalkulators Kalkulators (no calculare — 'rēķināt') ir mazgabarīta elektroniska ierīce aritmētisku darbību izpildei ar tastatūru ievadītiem skaitļiem.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Kalkulators · Redzēt vairāk »

Klājs

Klājs nodrošina kuģa telpu sadalīšanu līmeņos pēc augstuma.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Klājs · Redzēt vairāk »

Kompass

Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no "cirkulis" un compassare "mērīt soļiem") ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Kompass · Redzēt vairāk »

Koordinātu sistēma

Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Kosinuss

Par leņķa kosinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra piekatetes un hipotenūzas garumu attiecību.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Kosinuss · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā, krēsla rodas, izkliedētai Saules gaismai daļēji apgaismojot arī to Zemes daļu, kas nav tieši apspīdēta.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Krēsla · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Kuģis · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Laiks · Redzēt vairāk »

Leņķis

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Leņķis · Redzēt vairāk »

Leņķiskais ātrums

Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (arī Atklājumu laikmets) ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »

Logaritms

Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. Sarkanās funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). Zaļās funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un purpurkrāsas funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7. Logaritms ir matemātiska operācija, kas ir pretēja kāpināšanai (ja grib atgūt kāpinātāju).

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Logaritms · Redzēt vairāk »

Matemātiskā formula

Matemātiskā formula ir kodolīgs veids, kā ar simboliem atainot informāciju par divu izteiksmju vienādību vai arī nevienādību.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Matemātiskā formula · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Mēness · Redzēt vairāk »

Meteoroloģija

Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »

Minūte

Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Minūte · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Navigācija · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Okeāns · Redzēt vairāk »

Paralēle

Paralēle ir iedomāta līnija uz Zemes virsmas, kura ir paralēla ekvatoram, tā kartē norāda rietumu—austrumu virzienu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Paralēle · Redzēt vairāk »

Pasaules ass

Pasaules ass ir taisne, kas iet caur debess sfēras centru un ir paralēla Zemes rotācijas asij.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Pasaules ass · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Pavadoņnavigācija

Pavadoņnavigācija jeb satelītnavigācija — radionavigācijas veids, kas kā orientierus izmanto navigācijas pavadoņus.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Pavadoņnavigācija · Redzēt vairāk »

Perpendikuls

Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Perpendikuls · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Planēta · Redzēt vairāk »

Polārā diena

Saule polārajā dienā Nordkapā, Norvēģijas galējos ziemeļos 6. jūnijā plkst. 0:44 Polārā diena - laika periods, kad Saule nepazūd zem horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Polārā diena · Redzēt vairāk »

Polārzvaigzne

Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Polārzvaigzne · Redzēt vairāk »

Punkts (ģeometrija)

Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »

Reizināšana

Reizināšanas zīme. Reizināšana ir viena no četrām aritmētikas pamatdarbībām.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Reizināšana · Redzēt vairāk »

Rektascensija

right Rektascensija (— 'taisns' un ascensio — 'uzlēkšana, uzkāpšana') ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Rektascensija · Redzēt vairāk »

Riņķa līnija

Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »

Rietumi

Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Rietumi · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Saule · Redzēt vairāk »

Saules pulkstenis

Vertikālais saules pulkstenis iemūrēts Cēsu Sv. Jāņa baznīcas sienā (1744. gads). Saules pulkstenis ir viens no senākajiem laika attēlošanas mehānismiem.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Saules pulkstenis · Redzēt vairāk »

Sekstants

Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Sekstants · Redzēt vairāk »

Sfēra

Sfēra Sfēra ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Sfēra · Redzēt vairāk »

Tabula

Tabula ir veids, kā vizuāli attēlot un vienlaicīgi arī sakārtot vai organizēt datus.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Tabula · Redzēt vairāk »

Taisne

Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Taisne · Redzēt vairāk »

Trijstūris

Trijstūris Trijstūris ir daudzstūris, ko veido trīs punkti un taisnes nogriežņi starp šiem punktiem.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Trijstūris · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Zeme · Redzēt vairāk »

Zenīts

horizontu virzieni attiecībā pret novērotāju Zenīts (samt — ‘virziens’) ir iedomāts punkts debess sfērā tieši virs novērotāja galvas.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Zenīts · Redzēt vairāk »

Ziemeļi

Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ziemeļi · Redzēt vairāk »

Ziemeļpols

Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: Jūrniecības astronomija un 1875. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »