Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Austrumromas impērija, Čerkasu apgabals, Baznīcslāvu valoda, Bulgāri, Gardarīke, Kaņiva, Kagans, Kijiva, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Norvēģijas valdnieku uzskaitījums, Novgorodas kņazi, Ovruča, Pagājušo gadu vēsture, Pečeņegi, Polocka, Ragnvalds, Rurika dinastija, Rusi, Svjatoslavs Igorevičs, Varjagi, Vasilijs Vereščagins, Veļikijnovgoroda, Vladimirs Svjatoslavičs, 952. gads, 958. gads, 960. gads, 972. gads, 977. gads, 978. gads, 980. gads.
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Čerkasu apgabals · Redzēt vairāk »
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Gardarīke · Redzēt vairāk »
Kaņiva
Kaņiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Kaņiva · Redzēt vairāk »
Kagans
Kagans bija valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Kagans · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Norvēģijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Norvēģijas valdnieki jeb karaļi, sākot ar 872.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Norvēģijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Ovruča
Ovruča ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Žitomiras apgabala Korosteņas rajonā.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Ovruča · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Polocka · Redzēt vairāk »
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Ragnvalds · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Rusi · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Igorevičs
Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Varjagi · Redzēt vairāk »
Vasilijs Vereščagins
Vasilijs Vereščagins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Vasilijs Vereščagins · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
952. gads
952.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 952. gads · Redzēt vairāk »
958. gads
958.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 958. gads · Redzēt vairāk »
960. gads
960.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 960. gads · Redzēt vairāk »
972. gads
972.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 972. gads · Redzēt vairāk »
977. gads
977.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 977. gads · Redzēt vairāk »
978. gads
978.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 978. gads · Redzēt vairāk »
980. gads
980.
Jaunums!!: Jaropolks Svjatoslavičs un 980. gads · Redzēt vairāk »
