Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Aizkraukle, Aizkraukles novads, Aizkraukles rajons, Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Austrumeiropas laiks, Autoceļš P87, Bauska, Bermontiāde, Daugava, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Ebreji, Ebreju vēsture Latvijā, Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Holokausts, Holokausts Latvijā, Jakobs Lipmans, Jaunjelgavas katoļu baznīca, Jaunjelgavas luterāņu baznīca, Jānis Skanis, Jūgendstils, Jēkabs Ketlers, Jidišs, Krievija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvieši, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas okupācija (1940), Latvijas reģionālie autoceļi, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lauva, Liepāja, Liepājas rajons, Maksis Šacs-Aņins, Otrais pasaules karš, Pilsēta, Polijas—Lietuvas ūnija, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Rīga, Roberts Plūme, Sēļi, Sēlija, Sēlpils pils, Sērenes pilskalns, Teodors Hermanovskis, Vaironis Jakāns, Vācieši, ..., Vācija, Vecsērene, Vladislavs IV Vāsa, 1567. gads, 1647. gads, 1941. gada jūnija deportācijas, 4. Valmieras kājnieku pulks. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Aizkraukle · Redzēt vairāk »
Aizkraukles novads
Aizkraukles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Aizkraukles novads · Redzēt vairāk »
Aizkraukles rajons
Aizkraukles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Aizkraukles rajons · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Anglija · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Autoceļš P87
| | P87 autoceļš Bauska—Aizkraukle ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu Bauskā caur Valli un Jaunjelgavu ar autoceļu Aizkrauklē.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Autoceļš P87 · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Bauska · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Ebreji · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Jaunjelgava un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Jaunjelgava un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Holokausts
Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Holokausts · Redzēt vairāk »
Holokausts Latvijā
1942. gada Vanzē konferencē demonstrētā lapa, kurā minēts, ka Latvijā (''Lettland'') palikuši tikai 3500 ebreju Holokausts Latvijā bija daļa no Otrā pasaules kara laikā notikušajām civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz veselu etnisko grupu, proti, Latvijas ebreju un Latvijas romu pilnīgu iznīcināšanu jeb holokaustu.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Holokausts Latvijā · Redzēt vairāk »
Jakobs Lipmans
Jakobs Gudeils Lipmans (1874—1939) bija Latvijā dzimis mikrobiologs un augsnes speciālists.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jakobs Lipmans · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas katoļu baznīca
Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jaunjelgavas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas luterāņu baznīca
Vecā Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca Pirmā pasaules kara laikā (iznīcināta 1947. gadā, mūsdienās Vecpilsētas parka daļa). Jaunjelgavas evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Mārtiņa Baltā baznīca ir LELB baznīca Meža ielā 13 Jaunjelgavā, kas celta 1957.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jaunjelgavas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Jānis Skanis
Jānis Skanis (dzimis) ir latviešu aktieris.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jānis Skanis · Redzēt vairāk »
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jūgendstils · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Jidišs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Jaunjelgava un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvijas reģionālie autoceļi · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Jaunjelgava un Lauva · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas rajons
Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Liepājas rajons · Redzēt vairāk »
Maksis Šacs-Aņins
Maksis Šacs-Aņins (1885—1975) bija Latvijas ebreju izcelsmes jurists, filozofs un rakstnieks.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Maksis Šacs-Aņins · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Rīga · Redzēt vairāk »
Roberts Plūme
Roberts Plūme ((pēc vecā stila —)Jaunjelgavas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1897.g. - Nr.41 —) bija latviešu sportists, aktīvs sporta administrators.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Roberts Plūme · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Jaunjelgava un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sērenes pilskalns
Sērenes pilskalns atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Sērenes pagastā, apmēram 2 kilometrus no Daugavas.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Sērenes pilskalns · Redzēt vairāk »
Teodors Hermanovskis
Teodors Hermanovskis (—) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Teodors Hermanovskis · Redzēt vairāk »
Vaironis Jakāns
Vaironis Jakāns (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Vaironis Jakāns · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecsērene
Vecsērene (arī Salenieki) ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Vecsērene · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Jaunjelgava un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
1567. gads
1567.
Jaunums!!: Jaunjelgava un 1567. gads · Redzēt vairāk »
1647. gads
1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Jaunums!!: Jaunjelgava un 1647. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas
Hildas Vīkas glezna "Aizvestie". 1941.
Jaunums!!: Jaunjelgava un 1941. gada jūnija deportācijas · Redzēt vairāk »
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Jaunums!!: Jaunjelgava un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Frīdrihštate, Jaunjelgavas pilsēta, Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju.
