Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jaunlatvieši

Indekss Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs - Krišjānis Valdemārs (ap 1880). Rīgas Latviešu biedrības karogs. Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

65 attiecības: Ainažu jūrskola, Akadēmiskā vienība "Austrums", Aleksandrs Dauge, Andrejs Jurjāns, Andrejs Skuja, Ansis Līventāls, Apgaismības laikmets, Atis Kronvalds, Baltijas Vēstnesis, Bernhards Dīriķis, Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Eduards Pavasars, Eduards Veidenbaums, Eižens Zemmers, Ernests Dinsbergs, Ernests Ekšteins, Folklora, Fraternitas Academica Dorpatensis, Frīdrihs Grosvalds, Fricis Brīvzemnieks, Gustavs Braše, Himna, Ilga Apine, Indriķis Alunāns, Jānis Čakste, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Zakranovičs, Jēkabs Zvaigznīte, Jelgavas Latviešu biedrība, Johans Gotfrīds Ageluts, Juris Alunāns, Juris Bārs, Juris Neikens, Kaspars Biezbārdis, Kārlis Kasparsons, Konstantīns Ūders, Krišjānis Barons, Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Valdemārs, Kurzemes guberņa, Latviešu literārā biedrība, Latviešu tautas atmoda, Latviešu valoda, Liborijs fon Bergmanis, Maskavas latviešu lasāmie vakari, Mājas Viesis, Māteru Juris, Nevis slinkojot un pūstot, ..., Pīpkalonija, Pēterburgas Avīzes, Pēteris Pīpkalējs, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rihards Tomsons, Sanktpēterburga, Sēta, Daba, Pasaule, Studentu korporācijas, Tartu Universitāte, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Turaidas muzejrezervāts, Vācbaltieši, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, 19. gadsimts. Izvērst indekss (15 vairāk) »

Ainažu jūrskola

thumbnail Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ainažu jūrskola · Redzēt vairāk »

Akadēmiskā vienība "Austrums"

Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Akadēmiskā vienība "Austrums" · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Dauge

Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Skuja

Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Andrejs Skuja · Redzēt vairāk »

Ansis Līventāls

Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (—), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Baltijas Vēstnesis

Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »

Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas

Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas ir Jura Alunāna pirmais dzejoļu krājums, kas iznāca 1856.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana, arī zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Eduards Pavasars

Eduards Pavasars (1861—1931) bija latviešu luterāņu mācītājs Valmierā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Eduards Pavasars · Redzēt vairāk »

Eduards Veidenbaums

Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »

Eižens Zemmers

Eižens Nikolajs Zemmers (1843—1906) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Eižens Zemmers · Redzēt vairāk »

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »

Ernests Ekšteins

Ernests Ekšteins (1872-1941) bija latviešu ārsts, laikrakstu izdevējs un teātra darbinieks.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ernests Ekšteins · Redzēt vairāk »

Folklora

Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Folklora · Redzēt vairāk »

Fraternitas Academica Dorpatensis

Studentu korporācijas ''Fraternitas Academica Dorpatensis'' karogs. Fraternitas Academica Dorpatensis bija Tērbatas Universitātes studentu korporācija, kas dibināta 1857.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Fraternitas Academica Dorpatensis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Grosvalds

Frīdrihs Grosvalds. J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr.Brihwsemneeks-Treuland, dzimis, miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Gustavs Braše

Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (dzimis, miris), arī Braže, bija vācu tautības latviešu valodnieks, teologs, literāts, luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Gustavs Braše · Redzēt vairāk »

Himna

Himna ir pacilājoša, svinīga dziesma, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Himna · Redzēt vairāk »

Ilga Apine

Ilga Apine (1928) ir latviešu vēsturniece, habilitētā vēstures doktore (1992), LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesore, LZA korespondētājlocekle.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ilga Apine · Redzēt vairāk »

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Frīdrihs Baumanis

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Zakranovičs

Jānis Vilhelms Zakranovičs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, sprediķu autors, Latviešu literārās biedrības vadītājs no 1895.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Zakranovičs · Redzēt vairāk »

Jēkabs Zvaigznīte

Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »

Jelgavas Latviešu biedrība

Jelgavas Latviešu biedrības nams. Jelgavas Latviešu biedrība jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība līdztekus Rīgas Latviešu biedrībai ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1880.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jelgavas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Ageluts

Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Johans Gotfrīds Ageluts · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Juris Bārs

Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (dzimis, miris), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Bārs · Redzēt vairāk »

Juris Neikens

Juris Neikens (1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Neikens · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806-1886) bija skolotājs Vīlandē (1833-1853) un Rīgā (1866-1881) un viens no pirmajiem latviešu Pirmās atmodas laikmeta darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Konstantīns Ūders

Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Konstantīns Ūders · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Kalniņš

Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība arī Latviešu draugu biedrība sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latviešu tautas atmoda

Par latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu tautas atmoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Liborijs fon Bergmanis

Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Liborijs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Maskavas latviešu lasāmie vakari

Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Maskavas latviešu lasāmie vakari · Redzēt vairāk »

Mājas Viesis

„Mājas Viesis” (1856 - 1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »

Māteru Juris

Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Māteru Juris · Redzēt vairāk »

Nevis slinkojot un pūstot

Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873) Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Nevis slinkojot un pūstot · Redzēt vairāk »

Pīpkalonija

Tērbatas latviešu studentu biedrības "Pīpkalonija" dibinātāji (pirms 1890). Sēž (no kreisās): Aleksandrs Dauge, Jānis Ērmanis, Eduards Pavasars, Eduards Veidenbaums, Kārlis Kasparsons, Jānis Kauliņš; stāv: Reinholds Liepiņš, Pēteris Pīpkalējs, Jēkabs Ozoliņš, Konstantīns Ūdris, Augusts Krumbergs. Pīpkalonija bija iesauka Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskai biedrībai, kas darbojās no 1888.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pīpkalonija · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Avīzes

"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »

Pēteris Pīpkalējs

Pēteris Pīpkalējs (1866-1913) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pēteris Pīpkalējs · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība

Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sēta, Daba, Pasaule

"Sēta, daba un pasaule" otrā grāmata "Statistika no Krievu zemes" (1860). Sēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Sēta, Daba, Pasaule · Redzēt vairāk »

Studentu korporācijas

Studentu korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari

Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari · Redzēt vairāk »

Turaidas muzejrezervāts

Turaidas muzejrezervāts atrodas Turaidas ielā 10, Siguldā, Latvijā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Turaidas muzejrezervāts · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

tautas tērpos. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Jaunlatvieši un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jaunlatviešu kustība, Tautībnieki.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »