35 attiecības: Andrejs Škuro, Anna Ņetrebko, Baltā kustība, Boļševiki, Dienvidu federālais apgabals, Genādijs Padalka, Inna Žukova, Karačaja-Čerkesija, Katrīna II Lielā, Kazaki, Krasnodaras novads, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Krimas haniste, Kučuk-Kainardžas līgums, Kubaņa, Kubaņa (novads), Kubaņas kazaki, Kubaņas Valsts Agrārā universitāte, Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte, Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte, Kubaņas Valsts universitāte, Margarita Simonjana, Obelisks, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Sergejs Tivjakovs, Suverēno valstu uzskaitījums, 1793. gads, 1888. gads, 1897. gads, 1942. gads, 1943. gads.
Andrejs Škuro
Andrejs Škuro (dzimis Paškovskas staņicā, miris Maskavā, PSRS) bija Krievijas karavadonis, Kubaņas kazaks, vērmahta un Dienvidkrievijas bruņoto spēku ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Krasnodara un Andrejs Škuro · Redzēt vairāk »
Anna Ņetrebko
Anna Ņetrebko (dzimusi) ir krievu operdziedātāja, soprāns.
Jaunums!!: Krasnodara un Anna Ņetrebko · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Krasnodara un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Krasnodara un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Dienvidu federālais apgabals
Dienvidu federālā apgabala atrašanās vieta (pēc Krimas aneksijas) Federācijas subjekti (pēc Krimas aneksijas) Dienvidu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Krasnodara un Dienvidu federālais apgabals · Redzēt vairāk »
Genādijs Padalka
Genādijs Padalka (Гeннадий Иванович Падалка, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, Krievijas Gaisa spēku pulkvedis.
Jaunums!!: Krasnodara un Genādijs Padalka · Redzēt vairāk »
Inna Žukova
Inna Žukova (dzimusi Krasnodarā, PSRS) ir bijusī baltkrievu vingrotāja, startējusi mākslas vingrošanā.
Jaunums!!: Krasnodara un Inna Žukova · Redzēt vairāk »
Karačaja-Čerkesija
Karačajas-Čerkesijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Krasnodara un Karačaja-Čerkesija · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Krasnodara un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Krasnodara un Kazaki · Redzēt vairāk »
Krasnodaras novads
Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Krasnodara un Krasnodaras novads · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Krasnodara un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Krasnodara un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Krasnodara un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Jaunums!!: Krasnodara un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Krasnodara un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Jaunums!!: Krasnodara un Kučuk-Kainardžas līgums · Redzēt vairāk »
Kubaņa
Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņa · Redzēt vairāk »
Kubaņa (novads)
Kubaņa ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Ziemeļkaukāzā, kas robežojas ar Kubaņas upes kreiso krastu un tās pietekām līdz pat Ustjlabinskas pilsētai.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņa (novads) · Redzēt vairāk »
Kubaņas kazaki
Kubaņas kazaki Kubaņas kazaki ir Krievijas Impērijas Ziemeļkaukāza kazaku kārtas daļa, kā arī tauta, kas apdzīvo mūsdienu Krasnodaras novadu, Stavropoles novada rietumu daļu, Rostovas apgabala dienvidus.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņas kazaki · Redzēt vairāk »
Kubaņas Valsts Agrārā universitāte
Kubaņas Valsts Agrārā universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņas Valsts Agrārā universitāte · Redzēt vairāk »
Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte
Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte · Redzēt vairāk »
Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte
Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte · Redzēt vairāk »
Kubaņas Valsts universitāte
Kubaņas Valsts universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krasnodara un Kubaņas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Margarita Simonjana
Margarita Simonjana (dzimusi 1980. gada 6. aprīlī Krasnodarā, PSRS) ir armēņu izcelsmes Krievijas žurnāliste un propagandiste.
Jaunums!!: Krasnodara un Margarita Simonjana · Redzēt vairāk »
Obelisks
Parīzē Obelisks (no — "smaila kolonna", "stāvošs akmens") ir monuments, kas radies Senās Ēģiptes kultūrā, bet vēlāk izplatījies visā pasaulē.
Jaunums!!: Krasnodara un Obelisks · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Krasnodara un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Krasnodara un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Sergejs Tivjakovs
Sergejs Tivjakovs (dzimis Krasnodarā) ir Krievijā dzimis Nīderlandes starptautiskais lielmeistars šahā (1991).
Jaunums!!: Krasnodara un Sergejs Tivjakovs · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Krasnodara un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1793. gads
1793.
Jaunums!!: Krasnodara un 1793. gads · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: Krasnodara un 1888. gads · Redzēt vairāk »
1897. gads
1897.
Jaunums!!: Krasnodara un 1897. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Krasnodara un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Krasnodara un 1943. gads · Redzēt vairāk »