Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jelgavas pamiers

Indekss Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

15 attiecības: Bauskas pils, Birži (Lietuva), Gustavs II Ādolfs, Jakobs Delagardijs, Jelgavas pils, Kristaps Radvils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Sēlpils pils, Tukuma viduslaiku pils, Vidzeme, Zviedru Vidzeme.

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Birži (Lietuva)

Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Kristaps Radvils

Kristaps Radvils Lietuvas lielhetmaņa tērpā (17. gadsimta glezna). Kristaps Radvils, saukts Jaunais, arī Kristofs Radzivils (1585—1640) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Kristaps Radvils · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Latgale · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Tukuma viduslaiku pils

Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Jelgavas pamiers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »