Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Aleksandrs Ketlers, Šverīne, Baznīca (celtne), Bīronu dzimta, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Boļševiki, Budapešta, Dobeles pils, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas pils, Kārlis Jēkabs Ketlers, Ketleru dzimta, Latvija, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Mēklenburgas Anna, Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums, Pomerānija, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Pomerānijas valdnieku uzskaitījums, Prūsijas Sofija, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rundāles pils, Sanktpēterburga, Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene), Velve, Vilhelms Ketlers.
Aleksandrs Ketlers
Kurzemes prinča Aleksandra ievainošana kaujā pie Budapeštas (zīmējums no 1889. gadā izdotas grāmatas).Rudolf Louis Oskar Kopka von Lossow. Geschichte des Grenadier-Regiments König Friedrich I(4. Ostpreussischen) Nr. 5. - E.S. Mittler und Sohn: Berlin, 1889 (1901) Aleksandrs Ketlers, Kurzemes princis (1658—1686) bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls, Brandenburgas-Prūsijas armijas Kurzemes pulka virsnieks.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Aleksandrs Ketlers · Redzēt vairāk »
Šverīne
Šverīne jeb Šverīna ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Šverīne · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Budapešta · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Kārlis Jēkabs Ketlers
Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes princis (1654—1676) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercoga pulka virsnieks.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Kārlis Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Latvija · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums
Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis. Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234). Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Prūsijas Sofija
Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Prūsijas Sofija · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Velve
Parīzē Velve ir arkveida griestu konstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Velve · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Kurzemes hercogu kapenes un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jelgavas pils hercogu kapenes, Jelgavas pils kapenes.
