Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Arnolds Spekke, Ļviva, Ņasviža, Bīskaps, Brandenburgas Vilhelms, Edgars Dunsdorfs, Jānis Hodkevičs, Jezuīti, Kalendāra nemieri Rīgā, Kalvinisms, Kardināls, Katoļticība, Krakova, Kurzemes bīskapu saraksts, Leipciga, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Magnuss (Livonijas karalis), Muiža, Nikolajs Radvils, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes mantojuma karš, Poznaņa, Rīgas arhibīskapija, Roma, Romas Katoļu baznīca, Sigismunds III Vāsa, Stefans Batorijs, Viļņa, Viļņas Universitāte, Vidzemes landtāgs, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, 1578. gads, 1582. gads, 1586. gads.
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Ļviva · Redzēt vairāk »
Ņasviža
Ņasviža jeb Ņesviža ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Ņasvižas rajona centrs.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Ņasviža · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Georgs Radvils un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Kalvinisms
Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Kalvinisms · Redzēt vairāk »
Kardināls
Latvijas pirmais kardināls Julijans Vaivods Kardināls ( — ‘galvenais’) ir katoļu Baznīcas garīdznieka goda tituls, katoļu Baznīcas hierarhijā kopš astotā gadsimta augstākais jeb nākamais amatpersonas tituls pēc pāvesta.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Kardināls · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Krakova · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Leipciga · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Georgs Radvils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Georgs Radvils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Muiža · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils
Nikolajs Radvils var būt.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Nikolajs Radvils · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Roma · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Jaunums!!: Georgs Radvils un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »
1578. gads
1578.
Jaunums!!: Georgs Radvils un 1578. gads · Redzēt vairāk »
1582. gads
1582.
Jaunums!!: Georgs Radvils un 1582. gads · Redzēt vairāk »
1586. gads
1586.
Jaunums!!: Georgs Radvils un 1586. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Georgs Radivils, Jerzy Radziwiłł.
