Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jezuīti

Indekss Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

129 attiecības: Aglona, Aleksandrs I Romanovs, Aloīzijs Gonzaga, Alsunga, Amerika, Amerikas Savienotās Valstis, Arhibīskaps, Austrija, Šadurski, Ņūorleāna, Baltijas provinces, Bīskaps, Birete (galvassega), Cēsis, Daugavpils, Drohičinas līgums, Evaņģēlijs, Evolūcijas teorija, Florida, Francija, Francisks, Frīdrihs II Lielais, Gavēšana, Grāfs, Gregors XIII, Gustavs II Ādolfs, Ignācijs no Lojolas, Ilūkste, Imperators, Jānis Stradiņš, Jelgava, Kalifornija, Kanāda, Karalis, Katoļticība, Katrīna II Lielā, Klosteris, Kontrreformācija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Lietuva, Livonija, Ludza, Luterisms, Mainca, Makss Bulla, ..., Manierisms, Mūks, Misisipi (upe), Oto Šenkings, Pāvils III, Pēteris I, Pjērs Teijārs de Šardēns, Polijas valdnieku uzskaitījums, Potomaka, Prūsijas karaliste, Protestantisms, Pušas baznīca, Pušas muiža, Rīga, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rēzekne, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Salvadora, Sansalvadora, Sigismunds III Vāsa, Skaistkalne, Spānija, Stefans Batorijs, Sutana, Universitāte, Vācija, Viļņa, Vidzeme, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1. marts, 1581. gads, 1582. gads, 1583. gads, 1585. gads, 1587. gads, 1591. gads, 1597. gads, 1606. gads, 1614. gads, 1619. gads, 1621. gads, 1629. gads, 1636. gads, 1666. gads, 1672. gads, 1684. gads, 1691. gads, 1692. gads, 1704. gads, 1710. gads, 1714. gads, 1723. gads, 1725. gads, 1733. gads, 1743. gads, 1744. gads, 1745. gads, 1753. gads, 1755. gads, 1764. gads, 1772. gads, 1773. gads, 1774. gads, 1788. gads, 1804. gads, 1810. gads, 1811. gads, 1814. gads, 1820. gads, 1861. gads, 1864. gads, 1948. gads, 1997. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (79 vairāk) »

Aglona

Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Aglonas novada un pagasta centrs.

Jaunums!!: Jezuīti un Aglona · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801.

Jaunums!!: Jezuīti un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aloīzijs Gonzaga

Aloīzijs (Luidži) Gonzaga ir Romas katoļu baznīcas svētais.

Jaunums!!: Jezuīti un Aloīzijs Gonzaga · Redzēt vairāk »

Alsunga

Alsunga (senāk — Alšvanga; vēsturiski arī) ir ciems Kurzemē, Alsungas novada centrs.

Jaunums!!: Jezuīti un Alsunga · Redzēt vairāk »

Amerika

Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — trampu un mediņu — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Jaunums!!: Jezuīti un Amerika · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Jezuīti un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas - prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Jezuīti un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Jezuīti un Austrija · Redzēt vairāk »

Šadurski

Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski (Szadurski) ir sena poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 18.

Jaunums!!: Jezuīti un Šadurski · Redzēt vairāk »

Ņūorleāna

Ņūorleāna (daiļliteratūrā arī Jaunorleāna;, - "Jaunā Orleāna") ir nozīmīgākā ASV ostas pilsēta un lielākā pilsēta Luiziānas štatā.

Jaunums!!: Jezuīti un Ņūorleāna · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Jezuīti un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Bīskaps

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Kārlis Irbe Bīskaps (latīņu: episcopus, grieķu: ἐπίσκοπος - uzraugs.) Terminam ir divas nozīmes.

Jaunums!!: Jezuīti un Bīskaps · Redzēt vairāk »

Birete (galvassega)

Priestera birete. Kardināla birete. Birete, saukta arī par bereti, ir tradicionāla katoļu latīņu rita garīdznieka galvassega.

Jaunums!!: Jezuīti un Birete (galvassega) · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Jezuīti un Cēsis · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Jezuīti un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Drohičinas līgums

Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu.

Jaunums!!: Jezuīti un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »

Evaņģēlijs

Jāņa evaņģēlija fragments Evaņģēlijs (euangelion; eu- — ‘labā’, -angelion — ‘vēsts’) ir stāsts par Jēzus Kristus dzīvi.

Jaunums!!: Jezuīti un Evaņģēlijs · Redzēt vairāk »

Evolūcijas teorija

Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.

Jaunums!!: Jezuīti un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »

Florida

Florida - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: Jezuīti un Florida · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Jezuīti un Francija · Redzēt vairāk »

Francisks

Francisks (dzimis; pilsoniskais vārds — Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio)) ir 266.

Jaunums!!: Jezuīti un Francisks · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740. gada līdz savai nāvei 1786. gadā. Uzvarēdams Austriju Silēzijas karos un piedalīdamies Polijas dalīšanās, Frīdrihs nostiprināja Prūsijas stāvokli, 1772. gadā nomainīdams titulu karalis Prūsijā (König in Preußen) uz Prūsijas karalis (König von Preußen). Frīdrihs Lielais bija tipisks apgaismotās monarhijas pārstāvis, atbalstīja zinātni un mākslu.

Jaunums!!: Jezuīti un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »

Gavēšana

Gavēšana jeb badošanās ir apzināta pilnīga vai daļēja atturēšanās no dažādu ēdienu un dzērienu lietošanas uzturā.

Jaunums!!: Jezuīti un Gavēšana · Redzēt vairāk »

Grāfs

Grāfa heraldiskais kronis Grāfs (vāc. Graf, fr. Comte, angl. Count, kr. Граф) — sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.

Jaunums!!: Jezuīti un Grāfs · Redzēt vairāk »

Gregors XIII

Pāvests Gregors XIII vai Gregorijs XIII (dzimis Ugo Bonkompanji, miris) no līdz savai nāvei bija 226.

Jaunums!!: Jezuīti un Gregors XIII · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Jezuīti un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Ignācijs no Lojolas

Svētais Ignācijs no Lojolas (dzimis 1491. gadā, miris) bija basku izcelsmes katoļu garīdznieks, Jezuītu ordeņa dibinātājs un tā pirmais ģenerālpriekšnieks.

Jaunums!!: Jezuīti un Ignācijs no Lojolas · Redzēt vairāk »

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Ilūkstes novada centrs, agrākais Ilūkstes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Jezuīti un Ilūkste · Redzēt vairāk »

Imperators

Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Jezuīti un Imperators · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu akadēmiķis, fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Jezuīti un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Jezuīti un Jelgava · Redzēt vairāk »

Kalifornija

Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.

Jaunums!!: Jezuīti un Kalifornija · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Jezuīti un Kanāda · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Jezuīti un Karalis · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Jezuīti un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Jezuīti un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Klosteris

Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.

Jaunums!!: Jezuīti un Klosteris · Redzēt vairāk »

Kontrreformācija

Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.

Jaunums!!: Jezuīti un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Jezuīti un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Jezuīti un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Jezuīti un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Jezuīti un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Jezuīti un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Jezuīti un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Jezuīti un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Jezuīti un Livonija · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Jezuīti un Ludza · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Jezuīti un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mainca

Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Jezuīti un Mainca · Redzēt vairāk »

Makss Bulla

Makss Bulla (—) bija Austrijas šosejas riteņbraucējs.

Jaunums!!: Jezuīti un Makss Bulla · Redzēt vairāk »

Manierisms

Pontormo glezna "Noņemšana no krusta" Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515.

Jaunums!!: Jezuīti un Manierisms · Redzēt vairāk »

Mūks

Antonijs Lielais — mūku dzīves pamatlicējs Mūks (no (monahos) — 'vientuļnieks'), kā arī mūķene ir reliģiskas organizācijas loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētisku dzīves veidu mūku biedrībā vai vientulībā, ievērojot attiecīgās organizācijas noteikumus un atsakoties no pasaulīgās dzīves.

Jaunums!!: Jezuīti un Mūks · Redzēt vairāk »

Misisipi (upe)

Misisipi (no odžibvu valodas misi-ziibi — ‘lielā upe’) ir upe Amerikas Savienoto Valstu centrālajā daļā starp Klinšu kalniem un Apalačiem.

Jaunums!!: Jezuīti un Misisipi (upe) · Redzēt vairāk »

Oto Šenkings

Oto Šenkinga (trešais no labās puses) ierašanās Sulejovā (1625) Oto Šenkings (ap 1554—1637) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.

Jaunums!!: Jezuīti un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »

Pāvils III

Pāvests Pāvils III (dzimis, miris), īstajā vārdā Alesandro Farnēze (Alessandro Farnese), bija Romas pāvests no līdz.

Jaunums!!: Jezuīti un Pāvils III · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Jezuīti un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pjērs Teijārs de Šardēns

Pjērs Teijārs de Šardēns bija franču teologs un filozofs, domātājs un rakstnieks, jezuītu priesteris, pētnieks, paleontologs un ģeologs.

Jaunums!!: Jezuīti un Pjērs Teijārs de Šardēns · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Jezuīti un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Potomaka

Potomaka ir upe Amerikas Savienoto Valstu austrumos.

Jaunums!!: Jezuīti un Potomaka · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Jezuīti un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.

Jaunums!!: Jezuīti un Protestantisms · Redzēt vairāk »

Pušas baznīca

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Jezuīti un Pušas baznīca · Redzēt vairāk »

Pušas muiža

Pušas muiža un kapela 1797. gadā (no Broces kolekcijas). Pušas muiža ir agrāko muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā.

Jaunums!!: Jezuīti un Pušas muiža · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Jezuīti un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Jezuīti un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Jezuīti un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: Jezuīti un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta.

Jaunums!!: Jezuīti un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Jezuīti un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Jezuīti un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Salvadora

Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: Jezuīti un Salvadora · Redzēt vairāk »

Sansalvadora

Kategorija:Salvadoras pilsētas Kategorija:Ziemeļamerikas galvaspilsētas.

Jaunums!!: Jezuīti un Sansalvadora · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Jezuīti un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Skaistkalne

Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Jezuīti un Skaistkalne · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Jezuīti un Spānija · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Jezuīti un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Sutana

Priesteris sutanā. Kardināla sutana. Sutana - ir Romas Katoļu baznīcas klerika tērps un priestera ikdienas tērps, ko lieto ārpus Svētajām Misēm.

Jaunums!!: Jezuīti un Sutana · Redzēt vairāk »

Universitāte

Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Jaunums!!: Jezuīti un Universitāte · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jezuīti un Vācija · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Jezuīti un Viļņa · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Jezuīti un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583-1629), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" (1903). Livonijas (Vidzemes), Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Jezuīti un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Jezuīti un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Jezuīti un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

Jaunums!!: Jezuīti un 1. marts · Redzēt vairāk »

1581. gads

1581.

Jaunums!!: Jezuīti un 1581. gads · Redzēt vairāk »

1582. gads

1582.

Jaunums!!: Jezuīti un 1582. gads · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: Jezuīti un 1583. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Jezuīti un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1587. gads

1587.

Jaunums!!: Jezuīti un 1587. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads

1591.

Jaunums!!: Jezuīti un 1591. gads · Redzēt vairāk »

1597. gads

1597.

Jaunums!!: Jezuīti un 1597. gads · Redzēt vairāk »

1606. gads

1606.

Jaunums!!: Jezuīti un 1606. gads · Redzēt vairāk »

1614. gads

1614.

Jaunums!!: Jezuīti un 1614. gads · Redzēt vairāk »

1619. gads

1619.

Jaunums!!: Jezuīti un 1619. gads · Redzēt vairāk »

1621. gads

1621.

Jaunums!!: Jezuīti un 1621. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Jezuīti un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1636. gads

1636.

Jaunums!!: Jezuīti un 1636. gads · Redzēt vairāk »

1666. gads

1666.

Jaunums!!: Jezuīti un 1666. gads · Redzēt vairāk »

1672. gads

1672.

Jaunums!!: Jezuīti un 1672. gads · Redzēt vairāk »

1684. gads

1684.

Jaunums!!: Jezuīti un 1684. gads · Redzēt vairāk »

1691. gads

1691.

Jaunums!!: Jezuīti un 1691. gads · Redzēt vairāk »

1692. gads

1692.

Jaunums!!: Jezuīti un 1692. gads · Redzēt vairāk »

1704. gads

1704.

Jaunums!!: Jezuīti un 1704. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: Jezuīti un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1714. gads

1714.

Jaunums!!: Jezuīti un 1714. gads · Redzēt vairāk »

1723. gads

1723.

Jaunums!!: Jezuīti un 1723. gads · Redzēt vairāk »

1725. gads

1725.

Jaunums!!: Jezuīti un 1725. gads · Redzēt vairāk »

1733. gads

1733.

Jaunums!!: Jezuīti un 1733. gads · Redzēt vairāk »

1743. gads

1743.

Jaunums!!: Jezuīti un 1743. gads · Redzēt vairāk »

1744. gads

1744.

Jaunums!!: Jezuīti un 1744. gads · Redzēt vairāk »

1745. gads

1745.

Jaunums!!: Jezuīti un 1745. gads · Redzēt vairāk »

1753. gads

1753.

Jaunums!!: Jezuīti un 1753. gads · Redzēt vairāk »

1755. gads

1755.

Jaunums!!: Jezuīti un 1755. gads · Redzēt vairāk »

1764. gads

1764.

Jaunums!!: Jezuīti un 1764. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Jezuīti un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1773. gads

1773.

Jaunums!!: Jezuīti un 1773. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: Jezuīti un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: Jezuīti un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1804. gads

1804.

Jaunums!!: Jezuīti un 1804. gads · Redzēt vairāk »

1810. gads

1810.

Jaunums!!: Jezuīti un 1810. gads · Redzēt vairāk »

1811. gads

1811.

Jaunums!!: Jezuīti un 1811. gads · Redzēt vairāk »

1814. gads

1814.

Jaunums!!: Jezuīti un 1814. gads · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: Jezuīti un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: Jezuīti un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1864. gads

1864.

Jaunums!!: Jezuīti un 1864. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: Jezuīti un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: Jezuīti un 1997. gads · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Jezuīti un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jezuīts, Jezuītu ordenis, Jēzus Sadraudzība, Jēzus biedrība, Jēzus sadraudzība, Societas Jesu.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »