Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Johans Georgs Hāmanis

Indekss Johans Georgs Hāmanis

Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".

25 attiecības: Švarcmuiža, Brīvmūrniecība, Budbergi-Benninghauzeni, Daugavgrīvas iela (Rīga), Deivids Hjūms, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Hāmaņa iela, Imanuels Kants, Jelgava, Jelgavas avīze, Johans Gotfrīds Herders, Johans Kristofs Bērenss, Johans Volfgangs fon Gēte, Karaļauči, Kēnigsbergas Universitāte, Londona, Minstere, Prūsija, Prūsijas Karaliste, Rīga, Septiņgadu karš, Sokrats, Vācu valoda, Zaļā muiža, Ziemeļreina-Vestfālene.

Švarcmuiža

Švarcmuiža, agrāk Hāgena muiža (Hagenshof) ir arhitekta M. Holsta celta muižas īpašnieka ēka Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Švarcmuiža · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no  — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas iela (Rīga)

Daugavgrīvas iela ir Rīgas iela, Pārdaugavā.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Daugavgrīvas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Deivids Hjūms

Deivids Hjūms (dzimis, miris) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu — skepticisma un empīrisma — attīstībā.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Deivids Hjūms · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »

Hāmaņa iela

Hāmaņa iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Hāmaņa iela · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas avīze

"Jelgavas avīze" (Mitauische Zeitung) bija Jelgavas laikraksts, kas ar dažādiem nosaukumiem vācu valodā iznāca no 1766.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Jelgavas avīze · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Bērenss

Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »

Johans Volfgangs fon Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Kēnigsbergas Universitāte

Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Londona · Redzēt vairāk »

Minstere

Minstere ir pilsēta Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Minstere · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Rīga · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Sokrats

Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Sokrats · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Zaļā muiža

Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Zaļā muiža · Redzēt vairāk »

Ziemeļreina-Vestfālene

Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Johans Georgs Hāmanis un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Hamann, Johann Georg Hamann, Johans Georgs Hamans, Johans Georgs Hāmans, Johans Hāmanis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »