Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Šteinhaueru dzimta, Bolderājas muiža, Brāļu draudze, Ernsts Johans Bīrons, Hermeliņa muiža, Ilgonis Linde, Jāņi, Jānis Straubergs, Johans Kristofs Broce, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvieši, Latvijas Avīze, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Televīzija, Lielais Ziemeļu karš, Pārdaugava, Rīga, Rīgas rāte, Rundāles pils, Volera muiža, Voleri, Zasumuiža, Zviedru Vidzeme.
Šteinhaueru dzimta
Šteinhaueru dzimta bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Šteinhaueru dzimta · Redzēt vairāk »
Bolderājas muiža
Bolderājas ciems (''sloboda'') Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Bolderājas muiža bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Bolderājas muiža · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Hermeliņa muiža
Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Hermeliņa muiža · Redzēt vairāk »
Ilgonis Linde
Ilgonis Linde (dzimis, Rīgā) televīzijas režisors un dokumentālo filmu autors.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Ilgonis Linde · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jānis Straubergs
Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Televīzija
Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Latvijas Televīzija · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Volera muiža
Muižas dzīvojamā ēka mūsdienās. Muižas dzīvojamā ēka 1938. gadā. Volera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Volera muiža, saukta arī par Voleru muižu, ir agrākā muižas ēka Voleru apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Volera muiža · Redzēt vairāk »
Voleri
Voleri ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Voleri · Redzēt vairāk »
Zasumuiža
Broces kolekcijas). Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Zasumuiža · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Jānis Šteinhauers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Johann Steinhauer, Steinhauer, Šteinhauers.
