Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Albrehts fon Vallenšteins, Asteroīds, Astroloģija, Astronomija, Astronoms, Štutgarte, Īzaks Ņūtons, Bavārija, Benātki pie Jizeras, Citplanēta, Galaktika, Galileo Galilejs, Gravitācija, Kepler (orbitālā observatorija), Keplera likumi, Linca, Marss (planēta), Matemātiķis, Matemātika, Mēness, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Optika, Pārnova, Pitagorisms, Planēta, Rūdolfs II Hābsburgs, Rēgensburga, Saule, Tībingenes Universitāte, Teleskops, Tiho Brahe, Vācieši, 17. gadsimts, 2009. gads.
Albrehts fon Vallenšteins
Albrehts Vencels Eisēbijs fon Vallenšteins (dzimis, miris) bija Bohēmijas politiķis un karavīrs, kurš Trīsdesmitgadu kara laikā kļuva par vienu no galvenajiem Hābsburgu armijas komandieriem.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Albrehts fon Vallenšteins · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Astronoms · Redzēt vairāk »
Štutgarte
Štutgarte (švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Štutgarte · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Bavārija · Redzēt vairāk »
Benātki pie Jizeras
Benātki pie Jizeras ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķī pie Jizeras upes.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Benātki pie Jizeras · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Kepler (orbitālā observatorija)
Kepler bija NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »
Keplera likumi
1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Keplera likumi · Redzēt vairāk »
Linca
Linca ir pilsēta Austrijas ziemeļos pie Donavas upes, 30 kilometrus no Čehijas robežas.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Linca · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Johanness Keplers un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Matemātiķis
Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Matemātiķis · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Mēness · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Optika · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pitagorisms
Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Pitagorisms · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Planēta · Redzēt vairāk »
Rūdolfs II Hābsburgs
Rūdolfs II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1576.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Rūdolfs II Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Rēgensburga
Rēgensburga ir pilsēta Bavārijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Rēgensburga · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Saule · Redzēt vairāk »
Tībingenes Universitāte
Tībingenes Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Tībingenes Universitāte · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Teleskops · Redzēt vairāk »
Tiho Brahe
Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Tiho Brahe · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Johanness Keplers un Vācieši · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Johanness Keplers un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Johanness Keplers un 2009. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Johaness Keplers, Johannes Kepler, Johanns Keplers, Johans Keplers, Keplers.
