Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Austrija, Austrumprūsija, Brāļi Grimmi, Filozofija, Folklora, Garlībs Merķelis, Herdera laukums, Herdera piemineklis, Imanuels Kants, J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, Johans Georgs Hāmanis, Johans Volfgangs fon Gēte, Kēnigsbergas Universitāte, Latvieši, Moronga, Nācija, Pēteris Vasks, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas Herdera institūts, Rīgas loža "Pie zobena", Romantisms, Septiņgadu karš, Strasbūra, Teoloģija, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Veimāra, Vilhelms fon Humbolts, 13. gadsimts.
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Austrija · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Brāļi Grimmi
Elizabetes Jērikas-Baumanes gleznā Brāļi Grimmi (vai), Jākobs Grimms (1785–1863) un Vilhelms Grimms (1786–1859), bija vācu akadēmiķi, filologi, kultūras pētnieki, leksikogrāfi un autori, kuri 19.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Brāļi Grimmi · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Filozofija · Redzēt vairāk »
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Folklora · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Herdera laukums
Herdera laukums Herdera laukums ir laukums Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Herdera laukums · Redzēt vairāk »
Herdera piemineklis
Herdera piemineklis ir piemineklis Johanam Gotfrīdam Herderam, kas atrodas Herdera laukumā pie Rīgas Doma baznīcas, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Herdera piemineklis · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola
J.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Hāmanis
Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Latvieši · Redzēt vairāk »
Moronga
Moronga - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Ostrudas.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Moronga · Redzēt vairāk »
Nācija
Nācija (no — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Nācija · Redzēt vairāk »
Pēteris Vasks
Pēteris Vasks (dzimis) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Pēteris Vasks · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas Herdera institūts
Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Rīgas Herdera institūts · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Rīgas loža "Pie zobena" · Redzēt vairāk »
Romantisms
"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Romantisms · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Strasbūra · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Veimāra
Veimāra ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Veimāra · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Humbolts
Frīdrihs Vilhelms Kristians Karls Ferdinands brīvkungs fon Humbolts (dzimis, miris) bija vācu valdības funkcionārs, diplomāts, filozofs, Humbolta universitātes dibinātājs.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un Vilhelms fon Humbolts · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Johans Gotfrīds Herders un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Herder, Herders, Johann Gottfried Herder, Johans Godfrīds Herders, Johans Gotfrīds fon Herders, Johans Herders.
