Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Atommasa, Ķīmija, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bavārija, Bārijs, Etanols, Etiķskābe, Hamfrijs Deivijs, Jēnas Universitāte, Jenss Jākobs Bercēliuss, Johans Volfgangs fon Gēte, Kalcijs, Katalīze, Kālijs, Litijs, Metāli, Nātrijs, Oksīdi, Sārmzemju metāli, Sērs, Selēns, Strasbūra, Stroncijs, Telūrs, Vācieši, Vācija, 1829. gads, 1840. gads.
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Atommasa · Redzēt vairāk »
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Ķīmija · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Bavārija · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Bārijs · Redzēt vairāk »
Etanols
Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Etanols · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Hamfrijs Deivijs · Redzēt vairāk »
Jēnas Universitāte
Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Jēnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Jenss Jākobs Bercēliuss
Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Jenss Jākobs Bercēliuss · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Kālijs · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Litijs · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Metāli · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Sārmzemju metāli · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Sērs · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Selēns · Redzēt vairāk »
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Strasbūra · Redzēt vairāk »
Stroncijs
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Stroncijs · Redzēt vairāk »
Telūrs
Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Telūrs · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un Vācija · Redzēt vairāk »
1829. gads
1829.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un 1829. gads · Redzēt vairāk »
1840. gads
1840.
Jaunums!!: Johans Volfgangs Debereiners un 1840. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Debereiners, Döbereiner, Johann Wolfgang Döbereiner, Johans Debereiners, Johans Volfgangs Doberejners.
