Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Džons Hainds

Indekss Džons Hainds

Džons Rasels Hainds ( —) bija angļu astronoms, Karaliskās biedrības biedrs, Karaliskās Astronomijas biedrības biedrs.

21 attiecības: Apvienotā Karaliste, Asteroīds, Astronomija, Astronoms, Čūsknesis, Hainds (krāteris), Karaliskā biedrība, Karaliskā Griničas observatorija, Londona, Mēness, Notingema, Nova, 12 Viktorija, 14 Eirēne, 18 Melpomene, 1897 Hainds, 19 Fortūna, 22 Kalliope, 23 Talija, 7 Irīda, 8 Flora.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Džons Hainds un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Džons Hainds un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Džons Hainds un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Džons Hainds un Astronoms · Redzēt vairāk »

Čūsknesis

Čūsknesis ir salīdzinoši liels zvaigznājs.

Jaunums!!: Džons Hainds un Čūsknesis · Redzēt vairāk »

Hainds (krāteris)

Hainds ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.

Jaunums!!: Džons Hainds un Hainds (krāteris) · Redzēt vairāk »

Karaliskā biedrība

Londonas Karaliskā biedrība dabaszinību attīstīšanai, biežāk saukta par Karalisko biedrību (The Royal Society), ir zinātņu biedrība, funkcionē kā Apvienotās Karalistes zinātņu akadēmija.

Jaunums!!: Džons Hainds un Karaliskā biedrība · Redzēt vairāk »

Karaliskā Griničas observatorija

Karaliskā Griničas observatorija atrodas Griničā, Londonā, Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: Džons Hainds un Karaliskā Griničas observatorija · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Džons Hainds un Londona · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Džons Hainds un Mēness · Redzēt vairāk »

Notingema

Notingema (izrunā) ir pilsēta Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: Džons Hainds un Notingema · Redzēt vairāk »

Nova

Nova (no  — 'jauna ') ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam.

Jaunums!!: Džons Hainds un Nova · Redzēt vairāk »

12 Viktorija

Viktorija, arī 12 Viktorija ir asteroīds ar diametru apmēram 113 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Džons Hainds un 12 Viktorija · Redzēt vairāk »

14 Eirēne

Eirēne, arī 14 Eirēne ir asteroīds ar diametru apmēram 152 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Džons Hainds un 14 Eirēne · Redzēt vairāk »

18 Melpomene

Melpomene, arī 18 Melpomene ir asteroīds ar diametru apmēram 141 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Džons Hainds un 18 Melpomene · Redzēt vairāk »

1897 Hainds

Hainds, arī 1897 Hainds ir neliels asteroīds, atrodas asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Džons Hainds un 1897 Hainds · Redzēt vairāk »

19 Fortūna

Fortūna, arī 19 Fortūna ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Džons Hainds un 19 Fortūna · Redzēt vairāk »

22 Kalliope

Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Džons Hainds un 22 Kalliope · Redzēt vairāk »

23 Talija

Talija, arī 23 Talija ir asteroīds ar diametru apmēram 108 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Džons Hainds un 23 Talija · Redzēt vairāk »

7 Irīda

Irīda, arī 7 Irīda, oficiāli 7 Iris ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km.

Jaunums!!: Džons Hainds un 7 Irīda · Redzēt vairāk »

8 Flora

Flora, arī 8 Flora ir asteroīds ar diametru apmēram 136 km.

Jaunums!!: Džons Hainds un 8 Flora · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Hind, John Hind, John Russell Hind.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »