Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Anglija, Anrī Bekerels, Argons, Artūrs Balfūrs, Asteroīds, Dž. Dž. Tomsons, Džeimss Maksvels, Džordžs Tomsons, Eseksa, Filips Lenards, Fizika, Kembridžas Universitāte, Marija Sklodovska-Kirī, Marss (planēta), Mēness, Nobela prēmija fizikā, Pjērs Kirī, 1904. gads.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Džons Strats un Anglija · Redzēt vairāk »
Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Džons Strats un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Džons Strats un Argons · Redzēt vairāk »
Artūrs Balfūrs
Artūrs Džeimss Balfūrs, Pirmais grāfs Balfūrs (dzimis, miris) - britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Jaunums!!: Džons Strats un Artūrs Balfūrs · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Džons Strats un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Dž. Dž. Tomsons
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.
Jaunums!!: Džons Strats un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Džons Strats un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »
Džordžs Tomsons
Sers Džordžs Padžets Tomsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Džons Strats un Džordžs Tomsons · Redzēt vairāk »
Eseksa
Eseksa ir ceremoniālā grāfiste Anglijas dienvidaustrumu daļā, netālu no Londonas.
Jaunums!!: Džons Strats un Eseksa · Redzēt vairāk »
Filips Lenards
Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Džons Strats un Filips Lenards · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Džons Strats un Fizika · Redzēt vairāk »
Kembridžas Universitāte
Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Džons Strats un Kembridžas Universitāte · Redzēt vairāk »
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Jaunums!!: Džons Strats un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Džons Strats un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Džons Strats un Mēness · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Džons Strats un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Pjērs Kirī
Pjērs Kirī (dzimis, miris) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts.
Jaunums!!: Džons Strats un Pjērs Kirī · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Džons Strats un 1904. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Džons Relejs, Džons Viljams Strats, John Strutt, John William Strutt, John William Strutt, 3rd Baron Rayleigh, Lord Rayleigh, Lords Relejs, Rayleigh.
