7 attiecības: Anatolija, Arhitektūra, Atika, Kanelūras, Kapitelis, Senā Grieķija, Volūta.
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Joniskais orderis un Anatolija · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Joniskais orderis un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Atika
Atika (Attikí) ir pussala un viens no lielākajiem dienvidaustrumu Vidusgrieķijas apgabaliem, kur atrodas Grieķijas galvaspilsēta Atēnas.
Jaunums!!: Joniskais orderis un Atika · Redzēt vairāk »
Kanelūras
Linkolna memoriālā Kanelūras jeb rievtekas ir vertikālas gropes kolonnas vai pilastra stāvā.
Jaunums!!: Joniskais orderis un Kanelūras · Redzēt vairāk »
Kapitelis
Spānijā) Kapitelis (no — 'galviņa') arhitektūrā ir kolonnas, staba vai pilastra augšējā daļa, uz kuras balstās pārsegums.
Jaunums!!: Joniskais orderis un Kapitelis · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Joniskais orderis un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Volūta
Joniskās volūtas piemēri (Žiljens Davids Lerojs, ''Les ruines plus beaux des monuments de la Grèce'', 1758) Volūta ir spirālveida vijums, kas ir pamatā joniskajam orderim (sastopams joniskās kolonnas kapitelī).
Jaunums!!: Joniskais orderis un Volūta · Redzēt vairāk »