Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Žozefs Lagranžs

Indekss Žozefs Lagranžs

Žozefs Luijs Lagranžs (dzimis Džuzepe Luidži Lagranča Turīnā, miris Parīzē) bija itāļu matemātiķis un astronoms, kurš daļu mūža pavadīja Prūsijā, bet daļu - Francijā.

33 attiecības: Advokāts, Algebra, École polytechnique, Berlīne, Cietviela, Diferenciālvienādojums, Dinamika (mehānika), Fizika, Franču revolūcija, Francija, Frīdrihs II Lielais, Gāze, Jupiters (planēta), Kalendārs, Lagranža teorēma, Leonards Eilers, Matemātika, Mēness, Mehānika, Parīze, Prūsija, Skaitļu teorija, Turīna, Varbūtību teorija, 1755. gads, 1756. gads, 1764. gads, 1766. gads, 1778. gads, 1787. gads, 1788. gads, 1795. gads, 1797. gads.

Advokāts

Advokāts (— 'palīgā sauktais') ir jurists, kas klientam sniedz juridiska rakstura konsultācijas, pārzina tā juridiskās lietas, sagatavo dokumentus juridiskajos jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, klienta interesēs pārstāv vai aizstāv to tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Advokāts · Redzēt vairāk »

Algebra

Algebra ((‎al-gabr) — 'apvienošana') ir viena no matemātikas pamatnozarēm.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Algebra · Redzēt vairāk »

École polytechnique

École polytechnique (l'X) ir viena no prestižākajām Francijas augstākās izglītības iestādēm (grande école).

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un École polytechnique · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Berlīne · Redzēt vairāk »

Cietviela

Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Cietviela · Redzēt vairāk »

Diferenciālvienādojums

Diferenciālvienādojums ir vienādojums, kas satur nezināmas funkcijas atvasinājumus un diferenciāļus.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Diferenciālvienādojums · Redzēt vairāk »

Dinamika (mehānika)

Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Fizika · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Gāze · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Lagranža teorēma

Ja f ir nepārtraukta un diferencējama jebkur intervālā (a;b), tad pastāv tāds c, ka šī punkta atvasinājuma taisne būs paralēla sekantes taisnei, kas savieno punktus a un b Lagranža teorēma apgalvo, ka, ja funkcija f ir nepārtraukta nogriežņa intervālā un diferencējamā intervālā (a;b), tad eksistē tāds punkts c\in (a;b), ka Mehāniski to var definēt kā lai f(t)- punkta attālums momentā t no sākumpunkta.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Lagranža teorēma · Redzēt vairāk »

Leonards Eilers

Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Leonards Eilers · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Mēness · Redzēt vairāk »

Mehānika

Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Mehānika · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Parīze · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Prūsija · Redzēt vairāk »

Skaitļu teorija

metamo kauliņu uzmestos ciparus, vienmēr iegūs rezultātu, kas izteikts kā vesels skaitlis Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Skaitļu teorija · Redzēt vairāk »

Turīna

Turīna ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Po upes augštecē.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Turīna · Redzēt vairāk »

Varbūtību teorija

Metamos kauliņus izmanto skaitļu (simbolu) nejaušai ģenerēšanai. Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un Varbūtību teorija · Redzēt vairāk »

1755. gads

1755.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1755. gads · Redzēt vairāk »

1756. gads

1756.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1756. gads · Redzēt vairāk »

1764. gads

1764.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1764. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1778. gads

1778.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1778. gads · Redzēt vairāk »

1787. gads

1787.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1787. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1797. gads

1797.

Jaunums!!: Žozefs Lagranžs un 1797. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Joseph-Louis Lagrange, Lagrange, Lagranžs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »