Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis

Indekss Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis

Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.

Satura rādītājs

  1. 13 attiecības: Apgaismības laikmets, Greifsvalde, Greifsvaldes Universitāte, Karaļauči, Prūsija, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas Doms, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgene, Septiņgadu karš, Vācieši, Zviedru Pomerānija.

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Apgaismības laikmets

Greifsvalde

Greifsvalde, oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Greifsvalde

Greifsvaldes Universitāte

Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Greifsvaldes Universitāte

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Karaļauči

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Prūsija

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Rīga

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Rīgas Doma skola

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Rīgas Doms

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgene

Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Rīgene

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Septiņgadu karš

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Vācieši

Zviedru Pomerānija

Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.

Skatīt Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis un Zviedru Pomerānija

Zināms kā Gotlībs Šlēgelis, Gotlībs Šlēgels.