27 attiecības: Aleksandrs fon Humbolts, Arheopterikss, Atlantijas okeāns, Šveice, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Brūnogles, Francija, Gondvāna, Grīva, Kaļķakmens, Krīts (periods), Krokodili, Laukšpats, Laurāzija, Ledājs, Losis, Mezozojs, Mugurkaulnieki, Pangeja, Putni, Rāpuļi, Vizla, Zaņa, Zīdītāji, Zivis.
Aleksandrs fon Humbolts
Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.
Jaunums!!: Jura (periods) un Aleksandrs fon Humbolts · Redzēt vairāk »
Arheopterikss
Arheopteriksi ir vieni ir no pirmajiem un primitīvākajiem putniem, tādēļ tos dēvē arī par pirmputniem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Arheopterikss · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Jura (periods) un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Jura (periods) un Šveice · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Brūnogles
Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).
Jaunums!!: Jura (periods) un Brūnogles · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Jura (periods) un Francija · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Jura (periods) un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Jaunums!!: Jura (periods) un Grīva · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Jura (periods) un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Jura (periods) un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Krokodili
Krokodili var būt.
Jaunums!!: Jura (periods) un Krokodili · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Jura (periods) un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Jura (periods) un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Jura (periods) un Ledājs · Redzēt vairāk »
Losis
Losis (arī Lose, Loša, Lošupe, Lošupīte, Luša, Luše, Lūše) ir Ventas kreisā krasta pieteka Saldus un Dienvidkurzemes novados Latvijā un Telšu un Klaipēdas apriņķos Lietuvā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Losis · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Jura (periods) un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Pangeja · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Jura (periods) un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Jura (periods) un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Jura (periods) un Vizla · Redzēt vairāk »
Zaņa
Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā.
Jaunums!!: Jura (periods) un Zaņa · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Jura (periods) un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Jura (periods) un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Juras laikmets, Juras periods.