Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Alberts Kviesis, Atis Ķeniņš, Augusts Kirhenšteins, Bernhards Bērents, Celmiņa 2. Ministru kabinets, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Edvins Magnuss, Erasts Bite, Gustavs Zemgals, Hermanis Apsītis, Hugo Celmiņš, Kalupes pagasts, Kārlis Ulmanis, Kirhenšteina Ministru kabinets, Latgales Zemes padome, Latgales Zemnieku partija, Latvieši, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstnesis, Marģers Skujenieks, Maskava, Padomju Savienība, Pauls Kalniņš (politiķis), Pirmais Latgales latviešu kongress, Progresīvā tautas apvienība, Saeima, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sebastjāns Pabērzs, Skujenieka 1. Ministru kabinets, Tautas Saeima, Tiesību zinātne, Triju Zvaigžņu ordenis, Ulmaņa 4. Ministru kabinets, Ulmaņa apvērsums, Vācija, Viktors Skudra, Vladislavs Rubulis, 1912. gads, 1917. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1926. gads, ..., 1927. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1934. gads, 1940. gads, 1947. gads, 3. Saeima, 4. Saeima. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Atis Ķeniņš
Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Atis Ķeniņš · Redzēt vairāk »
Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Augusts Kirhenšteins · Redzēt vairāk »
Bernhards Bērents
Bernhards Bērents (—) bija Latvijas vācbaltiešu jurists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Bernhards Bērents · Redzēt vairāk »
Celmiņa 2. Ministru kabinets
Hugo Celmiņa Ministru kabineta locekļi vizītē pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Alberta Kvieša 1930. gada 11. aprīlī. Sēž no kreisās: Frīdrihs Ozoliņš, Hugo Celmiņš, Valsts prezidents A. Kviesis, Mārtiņš Vācietis, Ansis Petrevics; sāv no kreisās: Juris Pabērzs, Vladislavs Rubulis, Dāvids Rudzītis, Edmunds Ziemelis, Eduards Laimiņš, Vilis Gulbis, Staņislavs Ivbuls, Roberts Ivanovs. Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Celmiņa 2. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Edvins Magnuss
Edvins Magnuss (—) bija Latvijas vācbaltiešu advokāts un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Edvins Magnuss · Redzēt vairāk »
Erasts Bite
Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Erasts Bite · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Hermanis Apsītis
Hermanis Apsītis ( —) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Hermanis Apsītis · Redzēt vairāk »
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »
Kalupes pagasts
Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Kalupes pagasts · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā) Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā) Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Kirhenšteina Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgales Zemnieku partija
Latgales Zemnieku partija bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latgales Zemnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Augstākā Padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas PSR Augstākā Padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas labklājības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1925.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Maskava · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Progresīvā tautas apvienība
Progresīvā tautas apvienība (sākotnēji Latgales Darba partija) bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Progresīvā tautas apvienība · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Saeima · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Sebastjāns Pabērzs
Sebastjāns Pabērzs (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Sebastjāns Pabērzs · Redzēt vairāk »
Skujenieka 1. Ministru kabinets
Skujenieka Ministru kabineta sēde 1926. gada decembrī. Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Skujenieka 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Tautas Saeima
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Tautas Saeima · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 4. Ministru kabinets
Ulmaņa 4. Ministru kabineta locekļi 1934. gada 17. martā. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Ulmaņa 4. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Vācija · Redzēt vairāk »
Viktors Skudra
Viktors Skudra (—) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Viktors Skudra · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 1947. gads · Redzēt vairāk »
3. Saeima
3.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 3. Saeima · Redzēt vairāk »
4. Saeima
4.
Jaunums!!: Juris Pabērzs un 4. Saeima · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Juris Pabēržs, Jurs Pabērzs, Jurs Pabēržs, Pabēržs.
