Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jitlande

Indekss Jitlande

Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

19 attiecības: Šlēsviga-Holšteina, Ķīle, Baltijas jūra, Dabasgāze, Dānija, Eiropa, Kaļķakmens, Kāpa, Kūdra, Kvadrātkilometrs, Māls, Morēna, Nafta, Orhūsa, Pussala, Vatu jūra, Vācija, Vidusjitlandes reģions, Ziemeļjūra.

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Jaunums!!: Jitlande un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »

Ķīle

Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Jitlande un Ķīle · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Jitlande un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Jitlande un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Jitlande un Dānija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Jitlande un Eiropa · Redzēt vairāk »

Kaļķakmens

Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.

Jaunums!!: Jitlande un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »

Kāpa

Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.

Jaunums!!: Jitlande un Kāpa · Redzēt vairāk »

Kūdra

Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.

Jaunums!!: Jitlande un Kūdra · Redzēt vairāk »

Kvadrātkilometrs

Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.

Jaunums!!: Jitlande un Kvadrātkilometrs · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Jitlande un Māls · Redzēt vairāk »

Morēna

Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.

Jaunums!!: Jitlande un Morēna · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Jitlande un Nafta · Redzēt vairāk »

Orhūsa

Orhūsa (no 1948. gada līdz 2010. gada 31. decembrim — Århus) ir ostas pilsēta Dānijā, Jitlandes pussalas austrumu krastā.

Jaunums!!: Jitlande un Orhūsa · Redzēt vairāk »

Pussala

Horvātijā Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi.

Jaunums!!: Jitlande un Pussala · Redzēt vairāk »

Vatu jūra

Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.

Jaunums!!: Jitlande un Vatu jūra · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jitlande un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidusjitlandes reģions

Vidusjitlandes reģions ir viens no pieciem Dānijas reģioniem.

Jaunums!!: Jitlande un Vidusjitlandes reģions · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Jitlande un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jitlandes pussala, Jylland, Jütland.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »