Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Aleksandrs Vēbers, Andrejs Jurjāns, Apsīšu Jēkabs, Atis Kronvalds, Auseklis (dzejnieks), Austrija, Šveice, Ērģeles, Ādolfs Alunāns, Baltijas Vēstnesis, Baumaņu Kārlis, Berlīnes Humboltu universitāte, Dāvids Cimze, Div' dūjiņas gaisā skrēja, Ej, saulīte, drīz pie Dieva, Emilis Melngailis, Filozofija, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Igaunija, Indriķis Zīle, Itālija, Jaunlatvieši, Jānis Cimze, Jānis Straume (komponists), Jāzeps Vītols, Jēkabs Zvaigznīte, Kas tie tādi, kas dziedāja, Krauklīts sēž ozolā, Latvieši, Latviešu literārā biedrība, Lielā ģilde (Rīga), Maza biju, neredzēju, Nu ar Dievu, Vidzemīte, Pedagoģija, Rauna, Raunas draudzes novads, Raunas pagasts, Rīga dimd, Smiltene, Teoloģija, Turaida (ciems), Vagars, Valka, Valmieras draudzes novads, Vācija, Vācu valoda, Vidzemes skolotāju seminārs.
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Apsīšu Jēkabs
Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā — Jānis Jaunzemis (dzimis 1858. gada 8. decembrī Lizuma pagastā, miris 1929. gada 10. jūnijā Zvārtavas pagasta Gaujienā) bija latviešu rakstnieks.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Apsīšu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Šveice · Redzēt vairāk »
Ērģeles
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles. Rīgas Doma ērģeles. Ērģeles ir taustiņinstruments ar mehānisku, pneimatisku un elektrisku traktūru, kas sastāv no daudzām dažāda izmēra un dažāda veida stabulēm, sastāv no roku klaviatūrām (manuāļiem) un kāju klaviatūras (pedāļa).
Jaunums!!: Jānis Cimze un Ērģeles · Redzēt vairāk »
Ādolfs Alunāns
Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".
Jaunums!!: Jānis Cimze un Ādolfs Alunāns · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Dāvids Cimze
Dāvids Cimze (1822—1872) bija latviešu pedagogs un komponists.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Dāvids Cimze · Redzēt vairāk »
Div' dūjiņas gaisā skrēja
„Div' dūdiņas gaisā skrēja” sākuma notis. Div' dūjiņas gaisā skrēja ir latviešu tautasdziesma Dāvja Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota” (1872—1884).
Jaunums!!: Jānis Cimze un Div' dūjiņas gaisā skrēja · Redzēt vairāk »
Ej, saulīte, drīz pie Dieva
"Ej, saulīte, drīz pie Dieva" sākuma notis. Ej, saulīte, drīz pie Dieva ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Daiņa" (1877).
Jaunums!!: Jānis Cimze un Ej, saulīte, drīz pie Dieva · Redzēt vairāk »
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Filozofija · Redzēt vairāk »
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Jaunums!!: Jānis Cimze un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Igaunija · Redzēt vairāk »
Indriķis Zīle
Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Itālija · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jānis Straume (komponists)
Jānis Straume (1861-1929) bija latviešu komponists, rakstnieks un kritiķis.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Jānis Straume (komponists) · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »
Kas tie tādi, kas dziedāja
Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Kas tie tādi, kas dziedāja · Redzēt vairāk »
Krauklīts sēž ozolā
Krauklīts sēž ozolā ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota".
Jaunums!!: Jānis Cimze un Krauklīts sēž ozolā · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Maza biju, neredzēju
"Maza biju, neredzēju" sākuma notis. Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Maza biju, neredzēju · Redzēt vairāk »
Nu ar Dievu, Vidzemīte
"Nu ar Dievu, Vidzemīte" sākuma notis. Nu ar Dievu, Vidzemīte ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Nu ar Dievu, Vidzemīte · Redzēt vairāk »
Pedagoģija
Pedagoģija ir audzināšanas zinātne.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Pedagoģija · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Rauna · Redzēt vairāk »
Raunas draudzes novads
Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Raunas pagasts
Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Raunas pagasts · Redzēt vairāk »
Rīga dimd
Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis. Rīga dimd ir populāra latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Rīga dimd · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Smiltene · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Turaida (ciems)
Turaida ir apdzīvota vieta Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Turaida (ciems) · Redzēt vairāk »
Vagars
Vagars (no — 'pagasta vecākais') bija.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Vagars · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Valka · Redzēt vairāk »
Valmieras draudzes novads
Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Jānis Cimze un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Jaunums!!: Jānis Cimze un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
