Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Aleksandrs Kolčaks, Andrejs Višinskis, Baltā kustība, Bauskas apriņķis, Jānis Jurgens, Krievijas pilsoņu karš, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu strēlnieki, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums, Maskavas Valsts universitāte, Mārtiņš Prīmanis, Muižnieki, Padomju Savienība, Perekopa-Čongaras operācija, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Taškenta, 1940. gads, 1941. gads.
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Andrejs Višinskis
Andrejs Višinskis (dzimis, miris) bija padomju jurists, Maskavas Valsts universitātes rektors (1925—1928), PSRS ģenerālprokukors (1935—1939) Lielā terora laikā.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Andrejs Višinskis · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jānis Jurgens
Jānis Jurgens (1900—1983) bija padomju drošības orgānu darbinieks, politiskās ekonomijas katedras vadītājs Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ), no 1934.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Jānis Jurgens · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums
Latvijas Universitātes logo Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Universitātes rektori.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Prīmanis
Mārtiņš Prīmanis (dzimis, miris) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un LU rektors, vēlāk Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Mārtiņš Prīmanis · Redzēt vairāk »
Muižnieki
Muižnieki var būt.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Muižnieki · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Perekopa-Čongaras operācija
Perekopa-Čongaras kaujas operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1920.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Perekopa-Čongaras operācija · Redzēt vairāk »
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Taškenta
Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un Taškenta · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Jānis Paškēvičs un 1941. gads · Redzēt vairāk »
