Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jānis Ruģēns

Indekss Jānis Ruģēns

Jānis Ruģēns (dzimis Valmieras pagastā, miris Valmieras pagastā) bija latviešu dzejnieks.

14 attiecības: Dzejnieks, Ernests Dinsbergs, Frīdrihs Šillers, Heinrihs fon Kleists, Jānis Cimze, Johans Volfgangs fon Gēte, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Tautas atmodas kustība Latvijā, Valmieras pagasts, Valmiermuiža, Vidzemes guberņa, Vidzemes skolotāju seminārs.

Dzejnieks

Kaligramma, kurā ar dzejas palīdzību ir izveidots cilvēka tēls Dzejnieks, arī poēts, ir rakstnieks, kas raksta dzeju.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Dzejnieks · Redzēt vairāk »

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šillers

Johans Kristofs Frīdrihs fon Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis Marbahā pie Nekaras, miris Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Frīdrihs Šillers · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Kleists

Bernds Heinrihs Vilhelms fon Kleists (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Heinrihs fon Kleists · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Johans Volfgangs fon Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Latvijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »

Tautas atmodas kustība Latvijā

Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »

Valmieras pagasts

Valmieras pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Valmieras pagasts · Redzēt vairāk »

Valmiermuiža

Valmiermuiža ir apdzīvota vieta Valmieras novada Valmieras pagastā.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Valmiermuiža · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes skolotāju seminārs

Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).

Jaunums!!: Jānis Ruģēns un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »