Satura rādītājs
30 attiecības: Arhangeļskas guberņa, Cīravas pagasts, Gestapo, Hektārs, Latvieši, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Liepāja, Liepājas apriņķis, Mazinieku partija, Medzes pagasts, Mezeņa, Omskas apgabals, Progresīvā apvienība, Rīga, Saeima, Soda ekspedīcija, Tautas Saeimas vēlēšanas, Triju Zvaigžņu ordenis, 1905. gada revolūcija, 1925. gads, 1934. gads, 1949. gada marta deportācijas, 2. Saeima, 3. Saeima, 4. Saeima.
Arhangeļskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Arhangeļskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Arhangeļskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Skatīt Jānis Šterns un Arhangeļskas guberņa
Cīravas pagasts
Cīravas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Durbes abos krastos.
Skatīt Jānis Šterns un Cīravas pagasts
Gestapo
Gestapo (no) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.
Skatīt Jānis Šterns un Gestapo
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Skatīt Jānis Šterns un Hektārs
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Jānis Šterns un Latvieši
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Jānis Šterns un Latvija
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Jānis Šterns un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Jānis Šterns un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Jānis Šterns un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Skatīt Jānis Šterns un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Jānis Šterns un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Jānis Šterns un Liepāja
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Jānis Šterns un Liepājas apriņķis
Mazinieku partija
Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts. Mazinieku partija (oficiāli — Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija) bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Jānis Šterns un Mazinieku partija
Medzes pagasts
Medzes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, pie Baltijas jūras.
Skatīt Jānis Šterns un Medzes pagasts
Mezeņa
Mezeņa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos pie Tovas upes ietekas Mezeņas upē, 45 kilometri no tās ietekas Baltajā jūrā.
Skatīt Jānis Šterns un Mezeņa
Omskas apgabals
Omskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijas federālajā apgabalā.
Skatīt Jānis Šterns un Omskas apgabals
Progresīvā apvienība
Progresīvā apvienība, arī Progresīvā jaunsaimnieku apvienība, bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Jānis Šterns un Progresīvā apvienība
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Jānis Šterns un Rīga
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Jānis Šterns un Saeima
Soda ekspedīcija
Soda ekspedīcijas bija karaspēka un policijas vienības, kuras pastāvēja no 1905.
Skatīt Jānis Šterns un Soda ekspedīcija
Tautas Saeimas vēlēšanas
Priekšvēlēšanu plakāts. Tautas Saeimas vēlēšanas bija nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas, kas Latvijā notika 1940.
Skatīt Jānis Šterns un Tautas Saeimas vēlēšanas
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Skatīt Jānis Šterns un Triju Zvaigžņu ordenis
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Skatīt Jānis Šterns un 1905. gada revolūcija
1925. gads
1925.
Skatīt Jānis Šterns un 1925. gads
1934. gads
1934.
Skatīt Jānis Šterns un 1934. gads
1949. gada marta deportācijas
1949.
Skatīt Jānis Šterns un 1949. gada marta deportācijas
2. Saeima
2.
Skatīt Jānis Šterns un 2. Saeima
3. Saeima
3.
Skatīt Jānis Šterns un 3. Saeima
4. Saeima
4.
Skatīt Jānis Šterns un 4. Saeima