Ātrāk nekā pārlūku!
58 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Arhibīskaps, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Balti, Bertolds, Brēmenes arhibīskapi, Cēsis, Cisterciešu ordenis, Daugavgrīvas klosteris, Folkvins, Gauja, Hermans Balke, Igaunija, Indriķa hronika, Inocents III, Kauja pie Imeras, Latīņu valoda, Latvijas Avīze, Latvijas Radio, Lībieši, Līveni, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Lsm.lv, Nikolajs fon Nauens, Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Polockas kņazi, Rīga, Rīgas aplenkums (1210), Rīgas arhibīskapija, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Roma, Sakala, Satezele, Senlatvijas valdnieki, Somugri, Svētā Matīsa dienas kauja, Svjatoslavs Mstislavičs, Teoderihs no Turaidas, Turaida (zeme), Turaidas pils, Ungerni-Šternbergi, Vasalis, Vasiļko Volodarevičs, Venno, Vesiķis, ..., Viljandi, Vladimirs (Polockas kņazs), Volodars Gļebovičs, Zemgaļi, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, Zobenbrāļu ordenis, 1200. gads, 1217. gads. Izvērst indekss (8 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Kaupo un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Jaunums!!: Kaupo un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Kaupo un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Kaupo un Balti · Redzēt vairāk »
Bertolds
Bertolds var būt.
Jaunums!!: Kaupo un Bertolds · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Kaupo un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaupo un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Kaupo un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Jaunums!!: Kaupo un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Kaupo un Folkvins · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Kaupo un Gauja · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Kaupo un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kaupo un Igaunija · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Kaupo un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Kaupo un Inocents III · Redzēt vairāk »
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Jaunums!!: Kaupo un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Kaupo un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Kaupo un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.
Jaunums!!: Kaupo un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Kaupo un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Kaupo un Līveni · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Kaupo un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Kaupo un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Kaupo un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Kaupo un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Kaupo un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Kaupo un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Kaupo un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.
Jaunums!!: Kaupo un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.
Jaunums!!: Kaupo un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Kaupo un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kaupo un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1210)
Voldemāra Vimbas glezna). Rīgas aplenkums 1210.
Jaunums!!: Kaupo un Rīgas aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Kaupo un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.
Jaunums!!: Kaupo un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaupo un Roma · Redzēt vairāk »
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Jaunums!!: Kaupo un Sakala · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Kaupo un Satezele · Redzēt vairāk »
Senlatvijas valdnieki
Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.
Jaunums!!: Kaupo un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Kaupo un Somugri · Redzēt vairāk »
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Jaunums!!: Kaupo un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Mstislavičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Svjatoslavs Mstislavičs (miris ap 1239. gadu) bija Novgorodas kņazs (1218—1219), Polockas kņazs (1222—1232), Smoļenskas kņazs (1232— ap 1238).
Jaunums!!: Kaupo un Svjatoslavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Kaupo un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Kaupo un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Kaupo un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Kaupo un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Vasalis
Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.
Jaunums!!: Kaupo un Vasalis · Redzēt vairāk »
Vasiļko Volodarevičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Vasiļko Volodarevičs (dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216.
Jaunums!!: Kaupo un Vasiļko Volodarevičs · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Kaupo un Venno · Redzēt vairāk »
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Jaunums!!: Kaupo un Vesiķis · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Kaupo un Viljandi · Redzēt vairāk »
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Jaunums!!: Kaupo un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »
Volodars Gļebovičs
Volodars Gļebovičs (dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Kaupo un Volodars Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kaupo un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Kaupo un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Kaupo un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1200. gads
1200.
Jaunums!!: Kaupo un 1200. gads · Redzēt vairāk »
1217. gads
1217.
Jaunums!!: Kaupo un 1217. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jēkabs Kaupo, Kaups, Turaidas Kaupo.
