Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Bitumens, Kaučuka gumijkoks, Kaučuks, Krāsvielas, Krīts, Parafīns, Plastmasas, Riepa, Sērs, Silikoni, Stearīnskābe, Talks, Temperatūra, Vācija, Vulkanizācija, 1839. gads, 1916. gads, 1927. gads.
Bitumens
Šķidrais bitumens Bitumens ( — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā.
Jaunums!!: Gumija un Bitumens · Redzēt vairāk »
Kaučuka gumijkoks
Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku, ir fikusu ģints augs.
Jaunums!!: Gumija un Kaučuka gumijkoks · Redzēt vairāk »
Kaučuks
Dabiskā kaučuka tecināšana Kaučuks ir elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
Jaunums!!: Gumija un Kaučuks · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Gumija un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Krīts
Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.
Jaunums!!: Gumija un Krīts · Redzēt vairāk »
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Jaunums!!: Gumija un Parafīns · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Gumija un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Riepa
Automobiļu riepas Riepas ir gredzena formas detaļas, kas tiek apliktas ap dažādiem riteņiem.
Jaunums!!: Gumija un Riepa · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Gumija un Sērs · Redzēt vairāk »
Silikoni
Silikona hermētiķis Silikoni (no) ir mākslīgi iegūti silīcijorganiskie savienojumi.
Jaunums!!: Gumija un Silikoni · Redzēt vairāk »
Stearīnskābe
Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Jaunums!!: Gumija un Stearīnskābe · Redzēt vairāk »
Talks
Talks (Šī problēma ir ļoti nozīmīga, jo talku mūsdienās lieto ļoti plaši. Tomēr talka kaitīgums veselībai vēl nav pilnībā pierādīts un ilgstošā talka lietošanas vēsture norāda, ka būtiskas veselības problēmas tas visdrīzāk neizraisa.
Jaunums!!: Gumija un Talks · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Gumija un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Gumija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vulkanizācija
Strādnieks ievieto riepu veidnē pirms vulkanizācijas Vulkanizācija ir ķīmiska reakcija starp sēru vai kādu piemērotu sēra savienojumu un kaučuku, kuras laikā veidojas "sēra tiltiņi" −S−S− starp polimēru makromolekulu ķēdēm, savienojot tās kopā un padarot polimēru cietāku.
Jaunums!!: Gumija un Vulkanizācija · Redzēt vairāk »
1839. gads
1839.
Jaunums!!: Gumija un 1839. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Gumija un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Gumija un 1927. gads · Redzēt vairāk »
