Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Andrejs Freimanis, Arhibalds fon Keizerlings, Austrumeiropas laiks, Autoceļš A9 (Latvija), Autoceļš P106, Autoceļš P111, Autoceļš P113, Ālande, Balduīns no Alnas, Baltijas jūra, Baltkrievi, Birgers Nermans, Brēmene, Centrālā statistikas pārvalde, Dienvidkurzemes novads, Durbes kauja, Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja, Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Eduards Šmits fon der Launics, Eduards Šturms, Eiropas skābardis, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Grobiņa (stacija), Grobiņas luterāņu baznīca, Grobiņas pils, Grobiņas SC/LFS, Hamburga, Ilgvars Grieziņš, Jēkabs Ketlers, Jolanta Daiga, Krievi, Krievijas Impērija, Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics, Kurši, Kuršu ķoniņi, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Lamekins, Latvieši, Latvijas futbola 2. līga, Latvijas futbola Nākotnes līga, Liepāja, Liepāja (stacija), Liepājas apriņķis, Liepājas ezers, Lietuvieši, Livonijas karš, Livonijas ordenis, ..., Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Olafs (I), Otrais Ziemeļu karš, Pēteris Stepiņš, Piemare, Prūsijas hercogiste, Rīga, Rimberts, Sanktpēterburga, Skandināvija, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Staraja Ladoga, Suverēno valstu uzskaitījums, Svētā Anskara dzīve, Teodors Šīmanis, Tore, Ukraiņi, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Vikingi, Zenta Mauriņa, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1695. gads, 2016. gads. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Andrejs Freimanis
Andrejs Roberts Freimanis (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Grobiņa un Andrejs Freimanis · Redzēt vairāk »
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Jaunums!!: Grobiņa un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Grobiņa un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Autoceļš A9 (Latvija)
>>Zirņu stacija >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere >>Rudbāržu internātpamatskola | | A9 autoceļš Rīga (Skulte)—Liepāja, sabiedrībā pazīstama arī kā Liepājas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Latvijas trešo lielāko pilsētu Liepāju.
Jaunums!!: Grobiņa un Autoceļš A9 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš P106
| | P106 autoceļš Ezere—Embūte—Grobiņa ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P105 Ezerē caur Nīgrandi un Embūti ar autoceļu A9 Grobiņā.
Jaunums!!: Grobiņa un Autoceļš P106 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P111
| | P111 autoceļš Ventspils (Leči)—Grobiņa ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu Ventspili (Lečus) pie autoceļa P108 ar Jūrkalni pie autoceļa P119 caur Pāvilostu ar Grobiņu pie autoceļa A9.
Jaunums!!: Grobiņa un Autoceļš P111 · Redzēt vairāk »
Autoceļš P113
| | P113 autoceļš Grobiņa—Bārta—Rucava ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 pie Grobiņas caur Bārtu ar autoceļu A11 pie Rucavas.
Jaunums!!: Grobiņa un Autoceļš P113 · Redzēt vairāk »
Ālande
Ālande ir upe, Liepājas ezera pieteka.
Jaunums!!: Grobiņa un Ālande · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Grobiņa un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Grobiņa un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Grobiņa un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Birgers Nermans
Tartu Universitātes profesors Birgers Nermans. Nermanu dzimtas kapa piemineklis Solnas kapsētā Stokholmā. Birgers Nermans (1888. gada 6. oktobris – 1971. gada 22. augusts) bija zviedru arheologs un Tartu Universitātes profesors, kas 1929.
Jaunums!!: Grobiņa un Birgers Nermans · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Grobiņa un Brēmene · Redzēt vairāk »
Centrālā statistikas pārvalde
Centrālā statistikas pārvalde (saīsināti CSP) ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore Latvijā.
Jaunums!!: Grobiņa un Centrālā statistikas pārvalde · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Grobiņa un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Grobiņa un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja
Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja pie Saldus stacijas (skats Skrundas virzienā) Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja ir 180 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno Jelgavas un Liepājas pilsētas.
Jaunums!!: Grobiņa un Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute
Aizputes stacija Liepājā Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns (1898). Latvijas dzelzceļu karte pirms 1927. gada. Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute bija 49 km gara 1900.
Jaunums!!: Grobiņa un Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute · Redzēt vairāk »
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts bija augstākais Trešā reiha militārais apbalvojums.
Jaunums!!: Grobiņa un Dzelzs krusta Bruņinieka krusts · Redzēt vairāk »
Eduards Šmits fon der Launics
Nikolajs Kārlis Eduards Šmits fon der Launics (dzimis, miris) bija Grobiņā dzimis vācbaltiešu tēlnieks.
Jaunums!!: Grobiņa un Eduards Šmits fon der Launics · Redzēt vairāk »
Eduards Šturms
Eduards Šturms (1895—1959) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Jaunums!!: Grobiņa un Eduards Šturms · Redzēt vairāk »
Eiropas skābardis
Eiropas skābardis, pazīstams arī kā skābarde un parastais skābardis ir bērzu dzimtas koku suga Eiropā.
Jaunums!!: Grobiņa un Eiropas skābardis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Grobiņa un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Grobiņa (stacija)
Grobiņa ir bijusī stacija dzelzceļa līnijā Liepāja—Aizpute.
Jaunums!!: Grobiņa un Grobiņa (stacija) · Redzēt vairāk »
Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.
Jaunums!!: Grobiņa un Grobiņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Grobiņa un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Grobiņas SC/LFS
Grobiņas sporta centrs/Liepājas Futbola skola (Grobiņas SC/LFS) ir Latvijas sporta klubs no Grobiņas, kas vairāk pazīstams ar savu futbola komandu, kas 2022.
Jaunums!!: Grobiņa un Grobiņas SC/LFS · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Grobiņa un Hamburga · Redzēt vairāk »
Ilgvars Grieziņš
Saeimas nama 1991. gadā, netālu no vietas, kur gāja bojā Ilgvars Grieziņš. Ilgvars Grieziņš (dzimis, miris) bija viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem.
Jaunums!!: Grobiņa un Ilgvars Grieziņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Grobiņa un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jolanta Daiga
Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.
Jaunums!!: Grobiņa un Jolanta Daiga · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Grobiņa un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Grobiņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics
Kristiāns Frīdrihs Launics, no 1814.
Jaunums!!: Grobiņa un Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Grobiņa un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Grobiņa un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Grobiņa un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Grobiņa un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Grobiņa un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Grobiņa un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Grobiņa un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola 2. līga
Latvijas futbola 2.
Jaunums!!: Grobiņa un Latvijas futbola 2. līga · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola Nākotnes līga
Optibet Nākotnes līga (agrāk Latvijas futbola 1. līga) ir otra augstākā divīzija Latvijas futbolā.
Jaunums!!: Grobiņa un Latvijas futbola Nākotnes līga · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Grobiņa un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepāja (stacija)
Liepāja ir dzelzceļa stacija Liepājas pilsētā un tā ir lielākā dzelzceļa stacija Kurzemē.
Jaunums!!: Grobiņa un Liepāja (stacija) · Redzēt vairāk »
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņa un Liepājas apriņķis · Redzēt vairāk »
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Grobiņa un Liepājas ezers · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Grobiņa un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Grobiņa un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Grobiņa un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, akronīms NKMP, ir nacionālā kultūras mantojuma aizsardzības institūcija Latvijā.
Jaunums!!: Grobiņa un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde · Redzēt vairāk »
Olafs (I)
Olafs bija Brēmenes bīskapa Rimberta hronikā "Svētā Oskara dzīve" (Vita Anskarii) ap 854.
Jaunums!!: Grobiņa un Olafs (I) · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Grobiņa un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pēteris Stepiņš
Pēteris Stepiņš (1914—1999) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Jaunums!!: Grobiņa un Pēteris Stepiņš · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Grobiņa un Piemare · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Grobiņa un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Grobiņa un Rīga · Redzēt vairāk »
Rimberts
Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.
Jaunums!!: Grobiņa un Rimberts · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Grobiņa un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Grobiņa un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)
Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Jaunums!!: Grobiņa un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Grobiņa un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Grobiņa un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Svētā Anskara dzīve
''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.
Jaunums!!: Grobiņa un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »
Teodors Šīmanis
Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā Teodors Šīmanis (1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.
Jaunums!!: Grobiņa un Teodors Šīmanis · Redzēt vairāk »
Tore
Dzelzceļa stacija Tore (kādreizējais nosaukums Iļģi) atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, dzelzceļa līnijas Liepāja - Rīga 16.
Jaunums!!: Grobiņa un Tore · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Grobiņa un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Jaunums!!: Grobiņa un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Grobiņa un Vikingi · Redzēt vairāk »
Zenta Mauriņa
Zenta Mauriņa (dzimusi Lejasciemā, mirusi Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.
Jaunums!!: Grobiņa un Zenta Mauriņa · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Grobiņa un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1695. gads
1695.
Jaunums!!: Grobiņa un 1695. gads · Redzēt vairāk »
2016. gads
2016.
Jaunums!!: Grobiņa un 2016. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Grobiņas pilsēta, Jūrpils, Sēburga.
