Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kaļiņingradas apgabals

Indekss Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

94 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Antans Sņečkus, Armēņi, Austrumprūsija, Azerbaidžāņi, Čerņahovska, Čerņahovskas rajons, Ņemana (pilsēta), Ņemanas rajons, Ņesterova, Ņesterovas rajons, Ņikita Hruščovs, Bagrationovska, Bagrationovskas rajons, Baltijas jūra, Baltijska, Baltijskas rajons, Baltkrievi, Baltkrievijas PSR, Brandenburga, Brjanska, Dzintars, Ebreji, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Gurjevska, Gurjevskas rajons, Guseva, Gusevas rajons, Gvardejska, Gvardejskas rajons, Jantarnija, Josifs Staļins, Kaļiņingrada, Kazahi, Kembridžas Universitāte, Kirgīzi, Klaipēdas apgabals, Krasnoznamenska, Krasnoznamenskas rajons, Krievi, Krievija, Krievijas administratīvais iedalījums, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Laduškina, Latvieši, Lietuva, Lietuvas PSR, Lietuvieši, Malborka, ..., Mamonova, Mihails Gorbačovs, Mordvieši, Nafta, Otrais pasaules karš, Ozjorska, Ozjorskas rajons, Padomju Savienība, Pioņerska, Pioņerska (pilsēta), Poļeska, Poļeskas rajons, Poļi, Polija, Potsdamas konference, Pravdinska, Pravdinskas rajons, Prūši, Prūsija, Prūsijas karaliste, Prūsijas krusta kari, Primorska (Kaļiņingrada), Rietumvācija, Rusifikācija, Septiņgadu karš, Slavska, Slavskas rajons, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Svetlija, Svetlogorska, Svetlogorskas rajons, Tadžiki, Tatāri, Trīsdesmitgadu karš, Ukraiņi, Uzbeki, Vācieši, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācu ordenis, Zeļenogradska, Zeļenogradskas rajons, Ziemeļrietumu federālais apgabals, 23. augusts. Izvērst indekss (44 vairāk) »

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1527) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Antans Sņečkus

Antans Sņečkus kā Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1970) Antans Sņečkus, arī Antans Sniečkus (1903–1974) bija lietuviešu komunists, Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1936–1974).

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Antans Sņečkus · Redzēt vairāk »

Armēņi

Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Armēņi · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāņi

Azerbaidžāņu valodas izplatības areāls Azerbaidžāņi ir tauta, kura galvenokārt apdzīvo Azerbaidžānu un Irānas ziemeļrietumus.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Azerbaidžāņi · Redzēt vairāk »

Čerņahovska

Čerņahovska (līdz 1946. gadam - Insterburga ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas apgabala centrālajā daļā, vietā, kur, satekot Instručas un Angrapas upēm, izveidojas Pregoļa. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā apgabala pilsēta (aiz Kaļiņingradas un Sovetskas). Pie pilsētas atrodas Krievijas kara flotes aviācijas bāze.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Čerņahovska · Redzēt vairāk »

Čerņahovskas rajons

Čerņahovskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Čerņahovskas rajons · Redzēt vairāk »

Ņemana (pilsēta)

Ņemana (līdz 1946. gadam — Ragnīte) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, uz austrumiem no Sovetskas, Nemunas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņemana (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Ņemanas rajons

Ņemanas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņemanas rajons · Redzēt vairāk »

Ņesterova

Ņesterova (līdz 1938. gadam - Štallupēnene, no 1938. līdz 1946. gadam Ēbenrode) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, netālu no Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņesterova · Redzēt vairāk »

Ņesterovas rajons

Ņesterovas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņesterovas rajons · Redzēt vairāk »

Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »

Bagrationovska

Bagrationovska (līdz 1946. gadam - Preisišeilava jeb Prūšu Eilava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Bagrationovska · Redzēt vairāk »

Bagrationovskas rajons

Bagrationovskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Bagrationovskas rajons · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijska

Baltijska (līdz 1946. gadam - Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijska · Redzēt vairāk »

Baltijskas rajons

Baltijskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijskas rajons · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas PSR

Baltkrievijas PSR līdz 1939. gadam Baltkrievijas PSR bija 1919.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Brjanska

Brjanska - pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Brjanska · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Dzintars · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ebreji · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)

Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »

Gurjevska

Gurjevska (līdz 1946. gadam - Neihauzene) ir strauji augoša pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no Kaļiņingradas.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gurjevska · Redzēt vairāk »

Gurjevskas rajons

Gurjevskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gurjevskas rajons · Redzēt vairāk »

Guseva

Guseva (līdz 1946. gadam - Gumbinene) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Čerņahovskas pie Pisas upes.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Guseva · Redzēt vairāk »

Gusevas rajons

Gusevas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gusevas rajons · Redzēt vairāk »

Gvardejska

Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gvardejska · Redzēt vairāk »

Gvardejskas rajons

Gvardejskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gvardejskas rajons · Redzēt vairāk »

Jantarnija

Dzintara raktuves Jantarnijā Jantarnija (līdz 1946. gadam - Palmnikene) ir pilsētciemats Kaļiņingradas apgabala galējos rietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Jantarnija · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), plašāk pazīstams kā Josifs Staļins, bija gruzīnu izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kazahi

Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kazahi · Redzēt vairāk »

Kembridžas Universitāte

Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kembridžas Universitāte · Redzēt vairāk »

Kirgīzi

Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kirgīzi · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apgabals

Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918-1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »

Krasnoznamenska

Krasnoznamenska (līdz 1938. gadam - Lasdēnene, no 1938. līdz 1946. gadam - Hāzelberga, pilsētas lietuviskais nosaukums - Lazdiņi) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļaustrumos pie Šešupes.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krasnoznamenska · Redzēt vairāk »

Krasnoznamenskas rajons

Krasnoznamenskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krasnoznamenskas rajons · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas administratīvais iedalījums

Krievijas Federācijas novietojums Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma, ko veido 85 federācijas subjekti.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Laduškina

Laduškina (līdz 1946. gadam - Ludvigsorta) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabala rietumos, netālu no Vislas lagūnas.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Laduškina · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Latvieši · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas PSR

Lietuvas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Malborka

Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Malborka · Redzēt vairāk »

Mamonova

Mamonova (līdz 1947. gadam - Heiligenbeile) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabala rietumos, netālu no Vislas lagūnas.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Mamonova · Redzēt vairāk »

Mihails Gorbačovs

Mihails Gorbačovs (dzimis) ir padomju, vēlāk Krievijas politiķis.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Mihails Gorbačovs · Redzēt vairāk »

Mordvieši

Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Mordvieši · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Nafta · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Ozjorska

Ozjorska var būt.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ozjorska · Redzēt vairāk »

Ozjorskas rajons

Ozjorskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ozjorskas rajons · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pioņerska

Pioņerska (Пионерская) var būt.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pioņerska · Redzēt vairāk »

Pioņerska (pilsēta)

Pioņerska (līdz 1946. gadam — Neikūrene) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pioņerska (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Poļeska

Poļeska (līdz 1946. gadam - Labiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā netālu no Deimas upes ieteces Kuršu jomā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Poļeska · Redzēt vairāk »

Poļeskas rajons

Poļeskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Poļeskas rajons · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Poļi · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Polija · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS. Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Pravdinska

Pravdinska (līdz 1946. gadam - Frīdlande Austrumprūsijā) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidos pie Lavas upes.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pravdinska · Redzēt vairāk »

Pravdinskas rajons

Pravdinskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pravdinskas rajons · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Primorska (Kaļiņingrada)

Primorska (līdz 1946. gadam - Fišhauzene) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Primorska (Kaļiņingrada) · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Rusifikācija

Rusifikācija (.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Rusifikācija · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Slavska

Slavska (līdz 1946. gadam - Heinrihsvalde) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļos.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Slavska · Redzēt vairāk »

Slavskas rajons

Slavskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Slavskas rajons · Redzēt vairāk »

Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)

Sovetska, līdz 1946.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »

Svetlija

Svetlija (līdz 1947. gadam - Cimmerbūde) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Svetlija · Redzēt vairāk »

Svetlogorska

Svetlogorska (līdz 1946. gadam - Raušene) ir kūrortpilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala rietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Svetlogorska · Redzēt vairāk »

Svetlogorskas rajons

Svetlogorskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Svetlogorskas rajons · Redzēt vairāk »

Tadžiki

Tadžiki (dari) ir vispārējs nosaukums plašai persiešu valodā (tadžiku valodā un dari) runājošai cilvēku grupai, kas mūsdienās galvenokārt dzīvo Afganistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Tadžiki · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Tatāri · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā Hābsburgu dinastijas pārvaldītās katoļu zemes. Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem - katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu nācija, kas veido Ukrainas iedzīvotāju lielāko daļu.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

Uzbeki

Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Uzbeki · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Zeļenogradska

Zeļenogradska (līdz 1946. gadam - Kranca) ir kūrortpilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala rietumos pie Baltijas jūras, vietā, kur Kuršu kāpa savienojas ar kontinentu.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Zeļenogradska · Redzēt vairāk »

Zeļenogradskas rajons

Zeļenogradskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Zeļenogradskas rajons · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietumu federālais apgabals

Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ziemeļrietumu federālais apgabals · Redzēt vairāk »

23. augusts

23.

Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un 23. augusts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »