Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Augi, Ģeoloģiskais periods, Cikadeju rinda, Gametofīts, Ginki, Karbons, Koks, Krūms, Krīta-terciāra masveida izmiršana, Liāna, Mērenā josla, Mezozojs, Paleozojs, Paparžaugi, Sēklaizmetnis, Skuja, Skujkoku klase.
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Augi · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Cikadeju rinda
Cikadeju rinda ir sena sēklaugu rinda, plašāk pārstāvēta mezozojā, mūsdienās ietilpst cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), kurā ietilpst tikai cikadeju klase (Cycadopsida) un viena kārta (Cycadales, Cycadeae), kas sastāv no trim dzimtām.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Cikadeju rinda · Redzēt vairāk »
Gametofīts
Gametofīti Gametofīts - sūnu un augstāko sporaugu dzimumpaaudze, uz kuras attīstās reprodukcijas orgāni - gametangiji (arhegoniji un anterīdiji).
Jaunums!!: Kailsēkļi un Gametofīts · Redzēt vairāk »
Ginki
Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Ginki · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Kailsēkļi un Karbons · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Koks · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Krūms · Redzēt vairāk »
Krīta-terciāra masveida izmiršana
dinozauru daļas izmiršanai. Krīta-terciāra masveida izmiršana bija liela masveida izmiršana pirms 65,5 miljoniem gadu uz krīta perioda un terciāra robežas, kurā izmira ne tikai liela dinozauru daļa, bet arī daudzas citas dzīvnieku un augu sugas un grupas.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Krīta-terciāra masveida izmiršana · Redzēt vairāk »
Liāna
Liāna ir vijīgs vai kāpelējošs augs ar garu stumbru, kas sakņojas augsnē zemes līmenī un izmanto kokus, kā arī citus vertikālus balstus, lai piekļūtu labi apgaismotām meža vietām.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Liāna · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Paparžaugi
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Paparžaugi · Redzēt vairāk »
Sēklaizmetnis
Dažādu sēklaizmetņu modeļi Sēklaizmetnis ir sēklaugiem piemītošs veidojums, kas attīstās sēklotnes dobumā (parasti pēc apaugļošanās) un kurā atrodas sievišķais gametofīts — dīgļsoma.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Sēklaizmetnis · Redzēt vairāk »
Skuja
Skuja var būt.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Skuja · Redzēt vairāk »
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Jaunums!!: Kailsēkļi un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »
