Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: Ali Āltonens, Ūsikaupunki, Ēro Hāpalainens, Ādolfs Taimi, Baltijas jūras divīzija, Baltijas valstis, Berlīne, Bezdarbs, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Dānija, Dzelzceļš, Eduskunta, Eino Rahja, Everts Eloranta, Februāra revolūcija, Hanko pussala, Hegemonija, Hemēnlinna, Hivinkē, Hugo Salmela, Igaunija, Inflācija, Ivars Smilga, Kamennogorska, Karls Gustavs Mannerheims, Kemi, Kolas pussala, Konservatīvisms, Kouvola, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kullervo Manners, Kuopio, Lahti, Lapēnranta, Latvijas Republikas Zemessardze, Liepāja, Mihails Svečņikovs, Murmanska, Nikolajs II Romanovs, Nokia (pilsēta), Oktobra revolūcija, Olande, Oskari Tokoi, Oulu, Pārkrievošana, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Pilsoņu karš, Pirmais pasaules karš, ..., Poļu leģions Somijā, Polija, Pori, Porvo, Rīdigers fon der Golcs, Sanktpēterburga, Somija, Somijas komunistiskā partija, Somijas lielhercogiste, Somijas senāts, Somijas sociāldemokrātiskā partija, Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika, Somijas Tautas pilnvaroto padome, Somu jēgeri, Svīnhūvuda senāts, Tampere, Tokoi senāts, Turku, Ukraina, Vācijas Impērija, Vāsa (pilsēta), Viborga, Vispārējs streiks, Vladimirs Ļeņins, Zaļā Ceturtdiena, Zviedrija, 1905. gada revolūcija. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Ali Āltonens
Aleksi (Ali) Āltonens (Aleksi (Ali) Aaltonen, dzimis 1884. gadā, miris 1918. gadā) bija somu revolucionāru līderis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ali Āltonens · Redzēt vairāk »
Ūsikaupunki
Ūsikaupunki (— "Jaunā pilsēta") ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidrietumos, Varsinaissomi, Botnijas līča krastā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ūsikaupunki · Redzēt vairāk »
Ēro Hāpalainens
Ēro Hāpalainens (Eero Haapalainen, dzimis 1880. gada 27. oktobrī, miris 1938. gada 24. maijā) bija somu revolucionārs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ēro Hāpalainens · Redzēt vairāk »
Ādolfs Taimi
Ādolfs Taimi (līdz 1907. gadam Ādolfs Vastens; dzimis, miris 1955. gadā) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ādolfs Taimi · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras divīzija
Baltijas jūras divīzija Hanko ostā 1918. gada 3. aprīlī Mannerheims Mikeli Baltijas jūras divīzija bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Baltijas jūras divīzija · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bezdarbs
CIP dati, 2006. gads Bezdarbs jeb precīzāk bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas rādītājiem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem — darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Bezdarbs · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Dānija · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Eduskunta
Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Eduskunta · Redzēt vairāk »
Eino Rahja
Eino Rahja (dzimis 1885. gada 20. jūnijā, miris 1936. gada 26. aprīlī) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Eino Rahja · Redzēt vairāk »
Everts Eloranta
Franss Everts Eloranta (dzimis 1879. gada 10. oktobrī, miršanas datums nav zināms, iespējams 1941. gadā) bija somu žurnālists, politiķis, viens no Sarkano vadītājiem Somijas pilsoņu karā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Everts Eloranta · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Hanko pussala
PSRS jūras kara bāzi (1940). Hanko pussala ir Somu jūras līča pussala Somijas dienvidos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hanko pussala · Redzēt vairāk »
Hegemonija
Hegemonija (hēgemonía — ‘līderība’) ir vienas valsts vai organizētas grupas politiska, saimnieciska un kultūras ietekme pār citu valsti vai grupu.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hegemonija · Redzēt vairāk »
Hemēnlinna
Hemēnlinna ir pilsēta Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hemēnlinna · Redzēt vairāk »
Hivinkē
Hivinkē ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā (agrāk Dienvidsomijas lēnē).
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hivinkē · Redzēt vairāk »
Hugo Salmela
Hugo Salmela (dzimis 1884. gada 13. jūnijā, miris 1918. gada 28. martā) bija somu revolucionārs, Sarkano gvardu komandieris Somijas pilsoņu karā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Hugo Salmela · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inflācija
Inflācija 2019. gadā dead-url.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Inflācija · Redzēt vairāk »
Ivars Smilga
Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »
Kamennogorska
Kamennogorska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Vuoksas upes.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kamennogorska · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Kemi
Kemi ir pilsēta Lapzemes reģionā, Somijā pie Kimijoki ietekas Botnijas līcī.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kemi · Redzēt vairāk »
Kolas pussala
Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kolas pussala · Redzēt vairāk »
Konservatīvisms
Edmunds Bērks tiek uzskatīts par pirmo konservatīvisma ideologu. Konservatīvisms (no — saglabāt) ir politiska un sociāla filozofija, kas akcentē tradicionālo vērtību saglabāšanu vai to atjaunošanu.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Konservatīvisms · Redzēt vairāk »
Kouvola
Kouvola ir pilsēta Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kouvola · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Kullervo Manners
Kullervo Ahilless Manners (Kullervo Achilles Manner, dzimis 1880. gada 12. oktobrī, miris 1939. gada 15. janvārī) bija somu žurnālists, politiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kullervo Manners · Redzēt vairāk »
Kuopio
Kuopio ir pilsēta Somija vidienē, atrodas no galvaspilsētas Helsinkiem Ziemeļsavo reģionā, un ir lielākā reģiona pilsēta.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Kuopio · Redzēt vairāk »
Lahti
Lahti ir astotā lielākā Somijas pilsēta ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Lahti · Redzēt vairāk »
Lapēnranta
''Kauppakatu'' iela Lapēnranta ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Lapēnranta · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Zemessardze
Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi. Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Latvijas Republikas Zemessardze · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Liepāja · Redzēt vairāk »
Mihails Svečņikovs
Mihails Svečņikovs (Михаил Степанович Свечников, dzimis, miris 1938. gada 26. augustā) bija Krievijas impērijas virsnieks, padomju karavadonis, militārais vēsturnieks un teorētiķis.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Mihails Svečņikovs · Redzēt vairāk »
Murmanska
Murmanska, no 1916.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Murmanska · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Nokia (pilsēta)
Nokia ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidrietumos, Pirkanmā, 15 km attālumā no Tamperes.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Nokia (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Olande
Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedrvalodīga Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Olande · Redzēt vairāk »
Oskari Tokoi
Anti Oskari Tokoi (Antti Oskari Tokoi, agrākais uzvārds Hirvi; dzimis 1873. gada 15. maijā, miris 1963. gada 4. aprīlī) bija somu politiķis no Somijas sociāldemokrātiskās partijas.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Oskari Tokoi · Redzēt vairāk »
Oulu
Oulu ir pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona centrs, līdz 2009.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Oulu · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »
Pilsoņu karš
Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu leģions Somijā
Poļu leģions Somijā bija Krievijas impērijas armijas poļu militāra vienība Pirmā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Poļu leģions Somijā · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Polija · Redzēt vairāk »
Pori
Pori ir ostas pilsēta Somijas rietumos Baltijas jūras krastā, pie Kokemäenjoki upes ietekas Botnijas līcī.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Pori · Redzēt vairāk »
Porvo
Porvo ir pilsēta Ūsimā reģionā, Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Porvo · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas komunistiskā partija
Somijas komunistiskā partija (saīsinājumā SKP) ir Somijas partija, kas balstās uz komunisma ideoloģiju.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Somijas sociāldemokrātiskā partija
Somijas sociāldemokrātiskā partija (saīsinājumā SDP) ir viena no četrām lielākajām politiskajām partijām Somijā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas sociāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika jeb Sarkanā Somija bija padomju varas veidojums pilsoņu kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika · Redzēt vairāk »
Somijas Tautas pilnvaroto padome
Tautas pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Kullervo Manners Somijas Tautas pilnvaroto padome bija Sarkanās Somijas revolucionārā valdība, kura izveidota pēc valsts apvērsuma 1918.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somijas Tautas pilnvaroto padome · Redzēt vairāk »
Somu jēgeri
27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs. Tukumā 10. februārī — 24. martā. Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.—1917.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Somu jēgeri · Redzēt vairāk »
Svīnhūvuda senāts
Svīnhūvuda senāts 1917. gada 27. novembrī Svīnhūvuda senāts bija pirmā neatkarīgās Somijas valdība.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Svīnhūvuda senāts · Redzēt vairāk »
Tampere
Tampere ir pilsēta Somijas dienvidu centrālajā daļā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Tampere · Redzēt vairāk »
Tokoi senāts
Ģenerālgubernators Mihails Stahovičs un Senāta priekšsēdētājs Oskari Tokoi atgriežas Senāta laukumā 1917. gada 11. aprīlī Tokoi senāts bija Somijas lielhercogistes Senāts (valdība), kas darbojās no 1917.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Tokoi senāts · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Turku · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vāsa (pilsēta)
Vāsa ir Somijas pilsēta un pašvaldība Botnijas līča krastā, Pohjanmā reģiona centrs.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Vāsa (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Viborga · Redzēt vairāk »
Vispārējs streiks
Vispārējs streiks Kanādā (1919). Vispārējs streiks jeb ģenerālstreiks ir plaša mēroga vairāku valsts vai reģiona saimniecības pamatnozaru strādnieku atteikšanās strādāt, lai tādējādi paralizētu valsts saimniecisko dzīvi.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Vispārējs streiks · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Zaļā Ceturtdiena
Saskaņā ar Jauno Derību, Zaļajā ceturtdienā notika pēdējais vakarēdiens Zaļā Ceturtdiena ir kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms Lieldienām.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Zaļā Ceturtdiena · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Somijas pilsoņu karš un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Finska inbördeskriget, Kansalaissota, Somijas Pilsoņu karš, Suomen sisällissota.
