23 attiecības: Almati, Aslans Mashadovs, Astana, Šimkenta, Gulags, Josifs Staļins, Karaghandi apgabals, Kazahstāna, Kazahstānas apgabali, Otrais pasaules karš, Pašvaldības vadītājs, Padomju Savienība, Sibīrija, Suverēno valstu uzskaitījums, Trešais reihs, Vācieši, Vācija, Volgas vācieši, Volgas Vācu APSR, 1989. gads, 1990. gads, 1999. gads, 2006. gads.
Almati
Almati, agrāk zināma kā Alma-Ata un Vernija, ir lielākā pilsēta Kazahstānā ar 1 420 747 iedzīvotājiem, kas sastāda 8% no valsts iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Karaghandi un Almati · Redzēt vairāk »
Aslans Mashadovs
Aslans Mashadovs (dzimis, miris) bija starptautiski neatzītās no Krievijas neatkarīgās Ičkērijas karavīrs un politiķis.
Jaunums!!: Karaghandi un Aslans Mashadovs · Redzēt vairāk »
Astana
Astana ( — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati.
Jaunums!!: Karaghandi un Astana · Redzēt vairāk »
Šimkenta
Šimkenta ir pilsēta Kazahstānas dienvidos, netālu no robežas ar Uzbekistānu.
Jaunums!!: Karaghandi un Šimkenta · Redzēt vairāk »
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Jaunums!!: Karaghandi un Gulags · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Karaghandi un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Karaghandi apgabals
Karaghandi apgabals ir viens no Kazahstānas apgabaliem.
Jaunums!!: Karaghandi un Karaghandi apgabals · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Karaghandi un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kazahstānas apgabali
Kazahstānas apgabali Kazahstāna ir sadalīta 14 apgabalos un trīs pilsētās ar apgabala tiesībām.
Jaunums!!: Karaghandi un Kazahstānas apgabali · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Karaghandi un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Jaunums!!: Karaghandi un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Karaghandi un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Karaghandi un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Karaghandi un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Karaghandi un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Karaghandi un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karaghandi un Vācija · Redzēt vairāk »
Volgas vācieši
Volgas vāciešu apmetnes Saratovas apkaimē. Volgas vācieši (vai Russlanddeutsche — 'Krievijas vācieši') bija vācu etniskā grupa, kas kopš 18.
Jaunums!!: Karaghandi un Volgas vācieši · Redzēt vairāk »
Volgas Vācu APSR
Volgas Vācu APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Volgas reģionā (1924-1941).
Jaunums!!: Karaghandi un Volgas Vācu APSR · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Karaghandi un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Karaghandi un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Karaghandi un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Karaghandi un 2006. gads · Redzēt vairāk »