Ātrāk nekā pārlūku!
93 attiecības: Acs, Adaptīvā radiācija, Amazone, Amerikas Savienotās Valstis, Anatomija, Apaugļošanās, Augi, Austrālija, Ģenētika, Ģints (bioloģija), Ķīmiskā viela, Ņūdžersija, Āfrika, Baktērijas, Biomasa, Bites, Brazīlija, Cilts (bioloģija), Derīgie izrakteņi, Dievlūdzēji, Dzimta (bioloģija), Dzimumakts, Dzintars, Ekoloģija, Ekoloģiskā niša, Enzīmi, Eocēns, Etoloģija, Evolūcija, Feromoni, Fizioloģija, Galva, Hibrīds (bioloģija), Hitīns, Hromosoma, Karaliene, Kāpurs, Kūniņa, Koks, Kolonija, Kotdivuāra, Krīts (periods), Kukaiņi, Lapseņu dzimta, Lapseņu virsdzimta, Lapsenes, Laurāzija, Maņu orgānu sistēma, Malajas arhipelāgs, Mātīte, ..., Mērenā josla, Mežs, Medības, Metamorfisms, Mezozojs, Milimetrs, Miocēns, Mugurkaulnieki, Muskuļi, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Nervu sistēma, Ola, Olšūna, Oligocēns, Organismu klasifikācija, Paleontoloģija, Parazītisms, Parādība, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Plēsēji, Plēvspārņu kārta, Poliginija, Populācija, Posmkāji, Prusaki, Saziņa, Sēnes, Segsēkļi, Skudru dzimta, Spārns, Suga, Tēviņš, Termīti, Vairošanās, Vēders, Vibrācija, 1931. gads, 1934. gads, 1967. gads, 1977. gads, 2008. gads, 2011. gads, 2014. gads. Izvērst indekss (43 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Acs · Redzēt vairāk »
Adaptīvā radiācija
Četras no Galapagu salas žubīšu sugām, katrai knābis ir pielāgojies noteiktas barības iegūšanai. Adaptīvā radiācija ir jaunu sugu veidošanās process, kurā no vienas no sugas veidojas daudzas sugas, kas izplatās un pielāgojas atšķirīgiem dzīves stāvokļiem.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Adaptīvā radiācija · Redzēt vairāk »
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Amazone · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Anatomija · Redzēt vairāk »
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Augi · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā viela
Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »
Ņūdžersija
Ņūdžersija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas ASV Vidusatlantijas un Ziemeļaustrumu reģionos.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ņūdžersija · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Āfrika · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Biomasa
Granulas, kuras ražo no koksnes pārpalikumiem Biomasa ir bioloģisks materiāls, ko iegūst no dzīviem organismiem.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Biomasa · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Bites · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Cilts (bioloģija)
Organismu klasifikācijā cilts atrodas starp dzimtu un ģinti; attēlā ir norādīta šo vienību atrašanās vieta klasifikācijas hierarhijā, bet nav atzīmēta cilts atrašanās vieta Cilts organismu klasifikācijā ir taksonomiskais rangs, kuru izmanto gan zooloģijā, gan botānikā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Cilts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Dzimumakts
Eduāra Anrī Avrila (''Édouard-Henri Avril'') 1892. gada mākslas darbs ''Les Sonnetts Luxurieux'', kurā redzams dzimumakts Dzimumakts (— ‘kopošanās’, ‘apvienošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Dzimumakts · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Dzintars · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Ekoloģiskā niša
Divi ķērpji uz akmens, divās atšķirīgās ekoloģiskajās nišās Ekoloģiskā niša ir katras sugas funkcionālā vieta ekosistēmā; tā ir saistīta ar vides apstākļu kompleksu, kurš nodrošina sugas ilgstošu un normālu eksistenci dotajā vidē.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ekoloģiskā niša · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Eocēns · Redzēt vairāk »
Etoloģija
Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Etoloģija · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Feromoni · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Galva · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Karaliene
Karaliene ir sieviešu dzimuma monarhs vai karaļa sieva monarhijas iekārtā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Karaliene · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kūniņa
Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Kūniņa · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Koks · Redzēt vairāk »
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Kolonija · Redzēt vairāk »
Kotdivuāra
Kotdivuāra jeb Ziloņkaula Krasts, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Kotdivuāra · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lapseņu dzimta
Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Lapseņu dzimta · Redzēt vairāk »
Lapseņu virsdzimta
Lapseņu virsdzimta (Vespoidea) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) virsdzimtām, kas apvieno lapsenes, sirseņus un skudras.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Lapseņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Lapsenes · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Malajas arhipelāgs
Malajas arhipelāgs ir salu grupa Dienvidaustrumāzijā, Pasaules lielākais arhipelāgs kā pēc iedzīvotāju skaita, tā arī pēc platības.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Malajas arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Mežs · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Medības · Redzēt vairāk »
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Metamorfisms · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Miocēns · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nepilnas pārvērtības kukaiņi
Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Ola · Redzēt vairāk »
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Olšūna · Redzēt vairāk »
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Oligocēns · Redzēt vairāk »
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Parādība · Redzēt vairāk »
Pilnas pārvērtības kukaiņi
Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Poliginija
Poliginija ((polygynia), no πολύ- (poly-) — 'daudz' un γυνή (gyne) — 'sieva, sieviete') jeb daudzsievība ir laulības paveids, kur vīrietim vienlaikus ir vairākas sievas.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Poliginija · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Populācija · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Prusaki · Redzēt vairāk »
Saziņa
ārpuszemes dzīvību Saziņa vai saskarsme, arī sakari un komunikācija ( — 'dalīties'), ir informācijas apmaiņa starp vairākām personām un/vai sabiedrības grupām.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Saziņa · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Sēnes · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Skudru dzimta un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Spārns · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Suga · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Termīti · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Vēders · Redzēt vairāk »
Vibrācija
Vibrācija (no — 'svārstība, trīcēšana') ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.
Jaunums!!: Skudru dzimta un Vibrācija · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 1977. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 2011. gads · Redzēt vairāk »
2014. gads
2014.
Jaunums!!: Skudru dzimta un 2014. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Formicidae, Formicoidea, Karaliene (entomoloģija), Karaliene (entomoloģijā), Skudras.
