Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Karbonskābes

Indekss Karbonskābes

Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.

32 attiecības: Adipīnskābe, Akrilskābe, Amīdi, Aminoskābes, Anhidrīds, Atoms, Benzoskābe, Citronskābe, Esteri, Etiķskābe, Ftalskābe, Halogēni, Hidroksīdi, Hidroksilgrupa, Hlorīdi, Jons, Kaprīnskābe, Karboksilgrupa, Metāli, Molekula, Oglekļa dioksīds, Ogleklis, Organiskā viela, Propionskābe, Protons, Salicilskābe, Sāļi, Skābeņskābe, Skudrskābe, Spirti, Sviestskābe, Taukskābes.

Adipīnskābe

Adipīnskābe (heksāndiskābe, 1,4-butāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)4–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Adipīnskābe · Redzēt vairāk »

Akrilskābe

Akrilskābe jeb propēnskābe (СН2.

Jaunums!!: Karbonskābes un Akrilskābe · Redzēt vairāk »

Amīdi

150px Amīdi ir karbonskābju funkcionālie atvasinājumi, kur skābes karboksilgrupā hidroksilgrupa ir aizvietota ar aminogrupu.

Jaunums!!: Karbonskābes un Amīdi · Redzēt vairāk »

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Jaunums!!: Karbonskābes un Aminoskābes · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas varētu būt iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Karbonskābes un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Karbonskābes un Atoms · Redzēt vairāk »

Benzoskābe

Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Benzoskābe · Redzēt vairāk »

Citronskābe

Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Citronskābe · Redzēt vairāk »

Esteri

Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.

Jaunums!!: Karbonskābes un Esteri · Redzēt vairāk »

Etiķskābe

Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.

Jaunums!!: Karbonskābes un Etiķskābe · Redzēt vairāk »

Ftalskābe

Ftalskābe (benzoldikarbonskābe, C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe.

Jaunums!!: Karbonskābes un Ftalskābe · Redzēt vairāk »

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Karbonskābes un Halogēni · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Karbonskābes un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.

Jaunums!!: Karbonskābes un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »

Hlorīdi

Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Karbonskābes un Hlorīdi · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Karbonskābes un Jons · Redzēt vairāk »

Kaprīnskābe

Kaprīnskābe (n-dekānskābe, nonānkarbonskābe, С9Н19СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Kaprīnskābe · Redzēt vairāk »

Karboksilgrupa

Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.

Jaunums!!: Karbonskābes un Karboksilgrupa · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Karbonskābes un Metāli · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Karbonskābes un Molekula · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Karbonskābes un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Karbonskābes un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Organiskā viela

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Karbonskābes un Organiskā viela · Redzēt vairāk »

Propionskābe

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Propionskābe · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Karbonskābes un Protons · Redzēt vairāk »

Salicilskābe

Salicilskābe (2-hidroksibenzoskābe, C6H4OHCOOH) ir bezkrāsaina, kristāliska aromātiskā hidroksikarbonskābe.

Jaunums!!: Karbonskābes un Salicilskābe · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Karbonskābes un Sāļi · Redzēt vairāk »

Skābeņskābe

Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC-COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.

Jaunums!!: Karbonskābes un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »

Skudrskābe

Skudrskābe (metānskābe, HCOOH) ir vienkāršākā karbonskābe.

Jaunums!!: Karbonskābes un Skudrskābe · Redzēt vairāk »

Spirti

Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).

Jaunums!!: Karbonskābes un Spirti · Redzēt vairāk »

Sviestskābe

Sviestskābe (С3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Sviestskābe · Redzēt vairāk »

Taukskābes

Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.

Jaunums!!: Karbonskābes un Taukskābes · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Karbonskābe.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »