Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Acetilsalicilskābe, Adipīnskābe, Akrilskābe, Amīdi, Aminoskābes, Anhidrīds, Atoms, Benzoskābe, Citronskābe, Esteri, Etiķskābe, Ftalskābe, Halogēni, Hidroksīdi, Hidroksilgrupa, Hlorīdi, Jonizācija, Jons, Kaprīnskābe, Karboksilgrupa, Karbonilgrupa, Kuņģis, Metāli, Molekula, Oglekļa dioksīds, Ogleklis, Orbitāle, Organiskās vielas, Propionskābe, Protons, Salicilskābe, Sāļi, Skābeņskābe, Skudrskābe, Spirti, Sviestskābe, Taukskābes, Urīns.
Acetilsalicilskābe
Acetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH3COOC6H4COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris.
Jaunums!!: Karbonskābes un Acetilsalicilskābe · Redzēt vairāk »
Adipīnskābe
Adipīnskābe (heksāndiskābe, 1,4-butāndikarbonskābe, HOOC—(CH2)4—COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Adipīnskābe · Redzēt vairāk »
Akrilskābe
Akrilskābe jeb propēnskābe (СН2.
Jaunums!!: Karbonskābes un Akrilskābe · Redzēt vairāk »
Amīdi
150px Amīdi ir karbonskābju funkcionālie atvasinājumi, kur skābes karboksilgrupā hidroksilgrupa ir aizvietota ar aminogrupu.
Jaunums!!: Karbonskābes un Amīdi · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Karbonskābes un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Anhidrīds
Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.
Jaunums!!: Karbonskābes un Anhidrīds · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Karbonskābes un Atoms · Redzēt vairāk »
Benzoskābe
Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Benzoskābe · Redzēt vairāk »
Citronskābe
Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Citronskābe · Redzēt vairāk »
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Jaunums!!: Karbonskābes un Esteri · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Karbonskābes un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Ftalskābe
Ftalskābe (benzoldikarbonskābe, C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Karbonskābes un Ftalskābe · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Karbonskābes un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Karbonskābes un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksilgrupa
Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.
Jaunums!!: Karbonskābes un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Karbonskābes un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Karbonskābes un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Karbonskābes un Jons · Redzēt vairāk »
Kaprīnskābe
Kaprīnskābe (n-dekānskābe, nonānkarbonskābe, С9Н19СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Kaprīnskābe · Redzēt vairāk »
Karboksilgrupa
Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.
Jaunums!!: Karbonskābes un Karboksilgrupa · Redzēt vairāk »
Karbonilgrupa
Karbonilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karbonilgrupa (>C.
Jaunums!!: Karbonskābes un Karbonilgrupa · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Karbonskābes un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Karbonskābes un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Karbonskābes un Molekula · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Karbonskābes un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Karbonskābes un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Jaunums!!: Karbonskābes un Orbitāle · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Karbonskābes un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Propionskābe
Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Propionskābe · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Karbonskābes un Protons · Redzēt vairāk »
Salicilskābe
Salicilskābe (2-hidroksibenzoskābe, C6H4OHCOOH) ir bezkrāsaina, kristāliska aromātiskā hidroksikarbonskābe.
Jaunums!!: Karbonskābes un Salicilskābe · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Karbonskābes un Sāļi · Redzēt vairāk »
Skābeņskābe
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Karbonskābes un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »
Skudrskābe
Skudrskābe (metānskābe, HCOOH) ir vienkāršākā karbonskābe.
Jaunums!!: Karbonskābes un Skudrskābe · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Karbonskābes un Spirti · Redzēt vairāk »
Sviestskābe
Sviestskābe (С3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Sviestskābe · Redzēt vairāk »
Taukskābes
Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.
Jaunums!!: Karbonskābes un Taukskābes · Redzēt vairāk »
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Jaunums!!: Karbonskābes un Urīns · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Karbonskābe, Karbonskābju aciditāte.
