Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Akvitānija, Austrija, Avāri (senie), Baski, Bohēmija, Brandenburga, Bruņinieki, Burgundija, Dāņi, Donava, Ebro, Eiropa, Feodālisms, Francija, Francijas valdnieku uzskaitījums, Franki, Itālija, Kapetingu dinastija, Karolingu renesanse, Kavalērija, Kārlis III, Kārlis Lielais, Kārlis Martels, Langobardi, Lēnis, Luijs Dievbijīgais, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Monarhs, Normaņi, Normandija, Pipins Īsais, Pireneji, Puatjē, Roma, Romas pāvests, Sakši, Saksija, Saragosa, Sēna, Sorbi, Spānija, Vācija, Vestgoti, Vikingi, Ziemeļāfrika.
Akvitānija
Akvitānija (senāk arī Guayenne, Guienny) ir vēsturiska Francijas zeme, kas mūsdienās apvienota ar agrākajiem Limuzēnas un Puatū-Šarantas reģioniem vienotā Jaunakvitānijas reģionā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Akvitānija · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Austrija · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Baski
Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Baski · Redzēt vairāk »
Bohēmija
Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Bohēmija · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Bruņinieki
Bruņinieki var būt.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Bruņinieki · Redzēt vairāk »
Burgundija
Burgundija ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Burgundija · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Dāņi · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Donava · Redzēt vairāk »
Ebro
Ebro ir upe Spānijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Ebro · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Feodālisms · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Franki · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Itālija · Redzēt vairāk »
Kapetingu dinastija
Kapetingu dinastijas ģerbonis Kapetingu valsts (zilā krāsā karaļa domēns) Kapetingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā laikā no 987.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Kapetingu dinastija · Redzēt vairāk »
Karolingu renesanse
Karolingu renesance ir viduslaiku kultūras uzplaukums, saistīts ar Kārļa Lielā valdīšanas laiku.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Karolingu renesanse · Redzēt vairāk »
Kavalērija
Kavalērija (no, kas savukārt no — 'zirgs') ir uz zirgiem jājoša kareivju vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai zobenus.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Kavalērija · Redzēt vairāk »
Kārlis III
Kārlis III var būt.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Kārlis III · Redzēt vairāk »
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »
Kārlis Martels
Kārlis Martels (Charles Martel; dzimis apmēram 688. gadā, miris) bija franku valstsvīrs un karavadonis, kas bija faktiskais Franku valsts valdnieks no 718.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Kārlis Martels · Redzēt vairāk »
Langobardi
Apenīnu pussalā 575. gadā (pelēcīgi zilā krāsā) Langobardu vaska figūras Bledas pils muzejā. Langobardi ( — 'garbārži') bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Langobardi · Redzēt vairāk »
Lēnis
Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam par iestāšanos bīskapa karapulkā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Lēnis · Redzēt vairāk »
Luijs Dievbijīgais
Luijs Dievbijīgais (Louis Ier, le Débonnaire; dzimis, miris) bija Akvitānijas karalis, kā arī Franku karalis un Svētās Romas imperators.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Luijs Dievbijīgais · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Monarhs · Redzēt vairāk »
Normaņi
Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Normaņi · Redzēt vairāk »
Normandija
Normandijas karogs Normandijas karte Normandija ir Francijas reģions valsts ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Normandija · Redzēt vairāk »
Pipins Īsais
Pipins Īsais Pipins Īsais (* 714, † 768. gada 24. septembrī), pazīstams arī kā Pipins III un Pipins Jaunākais, bija franku ķēniņš no Karolingu dinastijas, kurš valdīja laikā no 751.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Pipins Īsais · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Pireneji · Redzēt vairāk »
Puatjē
Puatjē ir pilsēta Francijā, Vjennas departamenta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Puatjē · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Roma · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Sakši · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Saksija · Redzēt vairāk »
Saragosa
Saragosa ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Ebro upes krastos.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Saragosa · Redzēt vairāk »
Sēna
Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Sēna · Redzēt vairāk »
Sorbi
Sorbi ir rietumslāvu etniskā grupa, kuras lielākā daļa pārstāvju dzīvo Lauzicas reģionā (atrodas Vācijā un Polijā).
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Sorbi · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Spānija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Vikingi · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Karolingu dinastija un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
