Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Karstie jupiteri

Indekss Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri (hot Jupiters)Yount, L. Modern Astronomy: Expanding the Universe.

24 attiecības: Agregātstāvoklis, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Ūdens planēta, Celsijs (nozīmju atdalīšana), Citplanēta, Gads, Gāzu planēta, Hēlijs, Jupiters (planēta), Latvijas Zinātņu akadēmija, Ledus planēta, Mēness, Metāns, Oglekļa dioksīds, Planēta, Saturns, Saule, Saules sistēma, Starojums, Zeme, Zvaigžņotā Debess, Zvaigzne, 51 Pegasi.

Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Celsijs (nozīmju atdalīšana)

Celsijs var būt.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Celsijs (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Atklāto citplanētu daudzums pēc gadiem. Habla teleskopa koronogrāfu Citplanēta jeb eksoplanēta ir planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni, tas ir, tā nepieder pie Saules sistēmas.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Gads · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Ledus planēta

Tiek uzskatīts, ka OGLE-2005-BLG-390Lb varētu būt ledus planēta Par ledus planētu var uzskatīt ikvienu hipotētisku citplanētu, kuras virsmu lielākoties vai pilnībā pārklāj biezāka vai plānāka ledus kārta, kā arī ikvienu dabisko planētas pavadoni, kas lielākoties sastāv no ledus.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Ledus planēta · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Mēness · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Metāns · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Planēta · Redzēt vairāk »

Saturns

Saturns var būt.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Saturns · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (— ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Starojums · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Zeme · Redzēt vairāk »

Zvaigžņotā Debess

"Zvaigžņotā Debess" ir populārzinātnisks izdevums latviešu valodā, kas iznāk četras reizes gadā kopš 1958.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Zvaigžņotā Debess · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Karstie jupiteri un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Karstais Jupiters.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »