Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Indekss Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

104 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Aleksandrs (Tērbatas bīskaps), Aleksandrs Ņevskis, Andreass no Vestfālenes, Švarns, Žemaitija, Cēsis, Daugava, Daumants, Dāņu Igaunija, Dānija, Dobele, Durbes kauja, Ernsts fon Rasburgs, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Garozas kauja, Georgs fon Eihštets, Gerdenis, Hilda Vīka, Igaunija, Jelgava, Jersika (valsts), Karagājiens uz Zemgali (1265), Karuzes kauja, Kauja pie Daugavgrīvas (1263), Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils, Kūno fon Hacingenšteins, Kernave, Konrāds fon Feihtvangens, Konrāds fon Manderns, Konstantīns Bezrocis, Kursa (valsts), Latgale, Latvija, Latvijas karogs, Ledus kauja, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lihula, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Lotigola, Marburga, Marta (Lietuvas ķēniņiene), ..., Mītavas pils uzcelšana, Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali, Mindaugs, Nalsene, Nameisis, Narva, Novgorodas kņazi, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264), Oto fon Luterbergs, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polockas kņazi, Rakveres kauja, Rāzna, Rāznas ezers, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlija, Smoļenskas kņazi, Sukse, Svētkalns, Tallina, Tartu, Tautvils, Tērbatas bīskapija, Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Traidens, Tranaitis, Vaišvilks, Valters fon Nortekens, Vecākā atskaņu hronika, Verners fon Breithauzens, Villekens fon Endorps, Viruzeme, Visvaldis, Vitebska, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Volīnijas kņazi, Volkenbergas pils, Zelta Orda, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgaļu uzbrukums Rīgai, Zemgale (valsts), Zemgales galīgā nopostīšana, 1262. gads, 1280. gads, 1281. gads, 1285. gads, 1287. gads, 1290. gads. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Aizkraukles kauja (1279)

Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)

Tērbatas bīskapa zīmogs Tērbatas bīskaps Aleksandrs (miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Aleksandrs (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »

Andreass no Vestfālenes

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Andreass no Vestfālenes jeb Vestfāles Andrejs (latīņu: Andreas Westphalus) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Andreass no Vestfālenes · Redzēt vairāk »

Švarns

Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Švarns · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Cēsis · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Daugava · Redzēt vairāk »

Daumants

Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Daumants · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Dānija · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Dobele · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Rasburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Ernsts fon Rasburgs · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Garozas kauja · Redzēt vairāk »

Georgs fon Eihštets

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes (latīņu: Georgius ab Eichstat) Siguldas komturs bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestra amata izpildītājs no 1260.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Georgs fon Eihštets · Redzēt vairāk »

Gerdenis

Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Gerdenis · Redzēt vairāk »

Hilda Vīka

Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Hilda Vīka · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1265)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1265.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Karagājiens uz Zemgali (1265) · Redzēt vairāk »

Karuzes kauja

Karuzes kauja notika 1270.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »

Kauja pie Daugavgrīvas (1263)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm 1263.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kauja pie Daugavgrīvas (1263) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)

Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kauja pie Dubnas (ap 1273) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils · Redzēt vairāk »

Kūno fon Hacingenšteins

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »

Kernave

Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kernave · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Feihtvangens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Manderns

Livonijas mestra Konrāda fon Manderna skulptūra Jelgavā. Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Manderns (latīņu: Conradus von Mandern, Conradus à Wundern) bija Livonijas ordeņa mestrs 1263.-1266.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Konrāds fon Manderns · Redzēt vairāk »

Konstantīns Bezrocis

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Konstantīns Bezrocis · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Lihula

Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Lihula · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Lotigola · Redzēt vairāk »

Marburga

Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Marburga · Redzēt vairāk »

Marta (Lietuvas ķēniņiene)

Rīgas bīskaps Alberts II un Kulmas bīskaps Indriķis krista Mindaugu un Martu (nezināms autors, 17. gs.). Marta (mirusi 1262) bija pirmā Lietuvas ķēniņa Mindauga sieva.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Marta (Lietuvas ķēniņiene) · Redzēt vairāk »

Mītavas pils uzcelšana

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi. Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Mītavas pils uzcelšana · Redzēt vairāk »

Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. Mestra Kūno 1289.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Nalsene · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Nameisis · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Narva · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »

Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1264.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264) · Redzēt vairāk »

Oto fon Luterbergs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Rāzna

Rāzna var būt.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rāzna · Redzēt vairāk »

Rāznas ezers

Rāznas ezers ir liels augstieņu tipa ezers Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rāznas ezers · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Sēlija · Redzēt vairāk »

Smoļenskas kņazi

Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »

Sukse

Sukse bija Nalsenes kunigaitis (ap 1267—1273).

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Sukse · Redzēt vairāk »

Svētkalns

Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Dobeles novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Svētkalns · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tartu · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tautvils · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tērvetes pils atbrīvošana (1279)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Traidens · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Verners fon Breithauzens

Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »

Villekens fon Endorps

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vladimiras-Suzdaļas kņazi

Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »

Volīnijas kņazi

Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Volkenbergas pils

Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgaļu sacelšanās (1259)

1259.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »

Zemgaļu uzbrukums Rīgai

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā. Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgaļu uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales galīgā nopostīšana

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un Zemgales galīgā nopostīšana · Redzēt vairāk »

1262. gads

1262.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un 1262. gads · Redzēt vairāk »

1280. gads

1280.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un 1280. gads · Redzēt vairāk »

1281. gads

1281.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un 1281. gads · Redzēt vairāk »

1285. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un 1285. gads · Redzēt vairāk »

1287. gads

1287.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un 1287. gads · Redzēt vairāk »

1290. gads

1290.

Jaunums!!: Lotigolas un Zemgales pakļaušana un 1290. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Karš ar Lietuvu un Novgorodu un Lotigolas atgūšana (1262-1282), Karš ar Lietuvu un Novgorodu un Lotigolas atgūšana (1262—1282), Lotigolas un Zemgales pakļaušana (1262-1290), Lotigolas un Zemgales pakļaušana (1262—1290).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »