Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Abava, Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Arjogala, Aukštaitija, Žemaiši, Žemaitija, Balti, Betigola, Ceklis, Dainava (zeme), Dubīsa, Gregors IX, Inocents IV, Jurbarka, Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapija, Laukuva, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Mazā Lietuva, Mindaugs, Nemuna, Nere, Pilsāts, Raseiņi, Romas pāvests, Skalvji, Svētā Romas impērija, Tauraģes apriņķis, Vācu ordenis, Venta, Veršovijas bīskapija, Vilhelms no Modenas, Zemgales bīskapija.
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Karšuva un Abava · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Karšuva un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Karšuva un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Arjogala
Arjogala ir pilsēta Lietuvā starp Ķēdaiņiem un Raseiņiem pie Dubīsas upes.
Jaunums!!: Karšuva un Arjogala · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Karšuva un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Karšuva un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Karšuva un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Karšuva un Balti · Redzēt vairāk »
Betigola
Betigola, agrāk Betigala, ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz austrumiem no Raseiņiem.
Jaunums!!: Karšuva un Betigola · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Karšuva un Ceklis · Redzēt vairāk »
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Karšuva un Dainava (zeme) · Redzēt vairāk »
Dubīsa
Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Karšuva un Dubīsa · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Karšuva un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Karšuva un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Jurbarka
Jurbarka ir pilsēta Lietuvas rietumdaļā, Nemunas labajā krastā, pie Mituvas upes ietekas tajā.
Jaunums!!: Karšuva un Jurbarka · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Karšuva un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa
Kursa var būt.
Jaunums!!: Karšuva un Kursa · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Karšuva un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Laukuva
Laukuva ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz ziemeļiem no Šilales.
Jaunums!!: Karšuva un Laukuva · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Karšuva un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Karšuva un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Karšuva un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Karšuva un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Karšuva un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Karšuva un Nere · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Karšuva un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Raseiņi
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.
Jaunums!!: Karšuva un Raseiņi · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Karšuva un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Jaunums!!: Karšuva un Skalvji · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Karšuva un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tauraģes apriņķis
Tauraģes apriņķis ir viens no 10 Lietuvas apriņķiem.
Jaunums!!: Karšuva un Tauraģes apriņķis · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Karšuva un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Karšuva un Venta · Redzēt vairāk »
Veršovijas bīskapija
Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.
Jaunums!!: Karšuva un Veršovijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Karšuva un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Karšuva un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
