Satura rādītājs
17 attiecības: Bazīdijas, Bazīdijsporas, Beku dzimta, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Dezoksiribonukleīnskābe, Kazu samtbeka, Kātiņš (mikoloģija), Micēlijs, Mikoriza, Mikrometrs, Raibā samtbeka, Samtbekas, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija).
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Bazīdijas
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Bazīdijsporas
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Beku dzimta
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Cepurīte (mikoloģija)
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Cistīdas
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Dezoksiribonukleīnskābe
Kazu samtbeka
Kazu samtbeka jeb kazu beka, arī samtainā beka (Xerocomus subtomentosus, agrāk Boletus subtomentosus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Kazu samtbeka
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Kātiņš (mikoloģija)
Micēlijs
Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Micēlijs
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Mikoriza
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Mikrometrs
Raibā samtbeka
Raibā samtbeka, arī rūtainā beka (Xerocomus chrysenteron jeb xerocomellus chrysenteron, agrāk arī boletus pascuus) ir neliela Latvijā bieži atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Raibā samtbeka
Samtbekas
Samtbekas (Xerocomus) ir beku dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā ir konstatētas 8 līdz 10 sugas (divu sugu novērojumi nav atzīti par drošiem).
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Samtbekas
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Sēņošana
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Sēņu kulinārija
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Kastaņbrūnā samtbeka un Sēnes
Stobriņi (mikoloģija)
Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.