Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Adsorbcija, Agregātstāvoklis, Aktivācijas enerģija, Amonjaks, Brīvais radikālis, Cietviela, Dzelzs, Esteri, Korozija, Metāli, Molekula, Niķelis, Oksīdi, Ozons, Pelni, Platīns, Reakcijas inhibitors, Sērs, Sērskābe, Sudrabs, Tauki, Termodinamika.
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Jaunums!!: Katalīze un Adsorbcija · Redzēt vairāk »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Katalīze un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Aktivācijas enerģija
skābekļa reakcijas norisi (šādas reakcijas bieži mēdz noritēt sarežģītāk — pēc ķēdes reakcijas mehānisma) Aktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Ea) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija.
Jaunums!!: Katalīze un Aktivācijas enerģija · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Katalīze un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Brīvais radikālis
Hidroksiljons un hidroksilradikālis Brīvais radikālis ir molekula ar vismaz vienu nesapārotu elektronu.
Jaunums!!: Katalīze un Brīvais radikālis · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Katalīze un Cietviela · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Katalīze un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Jaunums!!: Katalīze un Esteri · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Katalīze un Korozija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Katalīze un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Katalīze un Molekula · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Katalīze un Niķelis · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Katalīze un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Katalīze un Ozons · Redzēt vairāk »
Pelni
Pelni ir cieta viela, kas paliek pāri pēc degšanas.
Jaunums!!: Katalīze un Pelni · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Katalīze un Platīns · Redzēt vairāk »
Reakcijas inhibitors
Reakcijas inhibitors (— aizturēt) ir viela, kas samazina ķīmiskās reakcijas ātrumu, vai vispār to novērš.
Jaunums!!: Katalīze un Reakcijas inhibitors · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Katalīze un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Katalīze un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Katalīze un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Katalīze un Tauki · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Katalīze un Termodinamika · Redzēt vairāk »
