66 attiecības: Abava, Aiviekste, Aleirīti, Aleirolīts, Augšdevons, Augsne, Ģipsis, Ķieģelis, Balvi, Bārta (upe), Bezžokļaiņi, Bothriolepis maxima, Bothriolepis panderi, Botriolepji, Brekčija, Bruņuzivis, Daugava, Daugavas svīta, Dipteri, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Frānas stāvs, Gauja, Gliemeņvēži, Gulbenes ieplaka, Hidrovizlas, Iecava (upe), Illīts, Karbonāti, Karsta process, Katleši, Kaulzivis, Konglomerāts (iezis), Krievija, Kuprava, Latvija, Lielā Jugla, Lielvārdes pils, Liepna, Liepna (upe), Lietuva, Lingula, Lingulīdu kārta, Māls, Mūsa, Mēmele, Ogre (upe), Ogres svīta, Otiņspures, ..., Paleontoloģija, Pazemes ūdeņi, Pededze, Pleckāji, Plordosteji, Sūkļi, Sedimentācija, Smilšakmens, Stratigrāfija, Stratotips, Tebra, Venta, Viktors Grāvītis, Virešu pagasts, Vizla, Vizla (upe). Izvērst indekss (16 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Katlešu svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Aiviekste · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Katlešu svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Augsne · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Ķieģelis
Ķieģelis. Ludzas pilsdrupas. Ķieģelis ir celtniecības materiāls, kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no māla, smiltīm un/vai kaļķa izgatavotu taisnstūra paralēlskaldni.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Ķieģelis · Redzēt vairāk »
Balvi
Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Balvi · Redzēt vairāk »
Bārta (upe)
Bārta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Bārta (upe) · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bothriolepis maxima
Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1933.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Bothriolepis maxima · Redzēt vairāk »
Bothriolepis panderi
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Bothriolepis panderi · Redzēt vairāk »
Botriolepji
Botriolepji (Bothriolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints, kas devona periodā bija plaši izplatīta visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu antiarhu starpā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Botriolepji · Redzēt vairāk »
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Brekčija · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Dipteri · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Gauja · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Gulbenes ieplaka · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Iecava (upe) · Redzēt vairāk »
Illīts
Illīta stuktūra. Illīts ir cieši saistītu neuzbriestošu mālu minerālu grupa.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Illīts · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Karsta process · Redzēt vairāk »
Katleši
Katleši ir apdzīvota vieta Balvu novada Žīguru pagastā 11 km no pagasta centra Žīguriem un 20 km no Viļakas.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Katleši · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Konglomerāts (iezis)
Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Konglomerāts (iezis) · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Krievija · Redzēt vairāk »
Kuprava
Kuprava ir ciems Balvu novadā, ir Latvijas mazākā pagasta - Kupravas pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Kuprava · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Lielā Jugla · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Liepna
Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Liepna · Redzēt vairāk »
Liepna (upe)
Liepna (Ļipenka) ir Vjadas kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Liepna (upe) · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Lingula · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Mūsa · Redzēt vairāk »
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Mēmele · Redzēt vairāk »
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Katlešu svīta un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Pededze · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Plordosteji · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Sedimentācija · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Stratotips · Redzēt vairāk »
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Tebra · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Venta · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Virešu pagasts
Virešu pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Gaujas abos krastos.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Virešu pagasts · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Vizla · Redzēt vairāk »
Vizla (upe)
Vizla ir Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Jaunums!!: Katlešu svīta un Vizla (upe) · Redzēt vairāk »