Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Baltijas valstis, Brāļu draudze, Burtnieku novads, Cēsis, Draudzes novads, Dzimtbūšana, Galvasnauda, Garlībs Merķelis, Izkapts, Kauguri (ciems), Kaugurieši, Kazaki, Klaušas, Krievijas Impērija, Latvijas Avīze, Latvijas okupācija (1940), Mengdeni, Muiža, Mujānu pils, Napoleona kari, Pārgauja (Valmiera), Rauna, Sergejs Goļicins, Sibīrija, Staciņš, Tiesnesis, Tjumeņas apgabals, Ungerni-Šternbergi, Valmiera, Vāle, Vidzemes guberņa, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zemnieks, 10. oktobris, 1802. gads, 1804. gads, 1819. gads, 2. Saeima, 7. oktobris.
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Burtnieku novads
Burtnieku novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, ko veidoja 6 bijušā Valmieras un Valkas rajona pagasti.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Burtnieku novads · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Cēsis · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Galvasnauda
Nodokļos iekasēto līdzekļu nodošana kungam (viduslaiku attēlojums Francijā ap 1490. gadu) Galvasnauda, galvas nodoklis jeb kapitācija (no — 'galva') ir nodoklis, ar kuru parasti aplika ikvienu pieaugušu cilvēku, kam pēc tam bija jāmaksā fiksēta summa valsts kasē neatkarīgi no nodarbošanās vai ienākumu līmeņa.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Galvasnauda · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Izkapts
Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Izkapts · Redzēt vairāk »
Kauguri (ciems)
Kauguri ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Kauguri (ciems) · Redzēt vairāk »
Kaugurieši
"Kaugurieši" ir 1941.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Kaugurieši · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Kazaki · Redzēt vairāk »
Klaušas
Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Klaušas · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Mengdeni · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Muiža · Redzēt vairāk »
Mujānu pils
Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Mujānu pils · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Pārgauja (Valmiera)
Pārgaujas ēkas. Valmieras katoļu baznīca Stacijas ielā (1999) 1802. gada Kauguru nemieros kritušo zemnieku kaps Kaugurvērī pie Cēsu ielas. Pārgauja ir Valmieras pilsētas daļa Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Pārgauja (Valmiera) · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Rauna · Redzēt vairāk »
Sergejs Goļicins
Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Staciņš
Staciņš (no — 'stāvvieta, karaspēka apmešanas vieta') bija nodoklis, ko Zviedrijas valdība (17. gadsimtā) un Krievijas valdība (18. gadsimtā) ievāca no Vidzemes zemniekiem.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Staciņš · Redzēt vairāk »
Tiesnesis
Starptautiskās tiesas tiesneši Tiesnesis ir valsts amatpersona, kas tiesā pieņem lēmumus, atsaucoties uz likumiem.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Tiesnesis · Redzēt vairāk »
Tjumeņas apgabals
Tjumeņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Tjumeņas apgabals · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vāle
hidru. Vāle jeb runga (no viduslejasvācu: runge — 'vāle') ir sitamais ierocis — īsa, parasti no koka izgatavota nūja.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Vāle · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »
Zemnieks
Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un Zemnieks · Redzēt vairāk »
10. oktobris
10.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un 10. oktobris · Redzēt vairāk »
1802. gads
1802.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un 1802. gads · Redzēt vairāk »
1804. gads
1804.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un 1804. gads · Redzēt vairāk »
1819. gads
1819.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un 1819. gads · Redzēt vairāk »
2. Saeima
2.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un 2. Saeima · Redzēt vairāk »
7. oktobris
7.
Jaunums!!: Kauguru nemieri un 7. oktobris · Redzēt vairāk »
