Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Bonifācijs IX, Dņepra, Grunvaldes kauja, Ivans IV, Jagailis, Kijiva, Kostroma, Krima, Kuļikovas kauja, Lietuvas lielkņaziste, Mamajs, Maskava, Melnā jūra, Moldova, Nogaju orda, Podolija, Poltava, Poltavas apgabals, Romas pāvests, Samaras apgabals, Saraja, Sibīrijas haniste, Tatāri, Tereka, Timurs, Tohtamišs, Vasilijs II Tumšais, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Zelta Orda, Ziemeļu krusta kari, 12. augusts, 1399. gads.
Bonifācijs IX
Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Bonifācijs IX · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Dņepra · Redzēt vairāk »
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Jagailis · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kostroma
Kostroma ir pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Kostroma · Redzēt vairāk »
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Krima · Redzēt vairāk »
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Kuļikovas kauja · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Mamajs · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Maskava · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Moldova · Redzēt vairāk »
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Nogaju orda · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Podolija · Redzēt vairāk »
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Poltava · Redzēt vairāk »
Poltavas apgabals
Poltavas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā Dņepras kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Poltavas apgabals · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Samaras apgabals
Samaras apgabals ir viens no Krievijas federālajiem subjektiem Volgas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Samaras apgabals · Redzēt vairāk »
Saraja
Batu Sarajas rekonstrukcija (2013) Saraja (Sarāy no persiešu valodas سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, Zelta Ordas galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku Eirāzijas pilsētām.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Saraja · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tereka
Tereka (Terk;, Tergi;, Terk;, Terek-suv;, Terka) ir lielākā upe Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Tereka · Redzēt vairāk »
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Timurs · Redzēt vairāk »
Tohtamišs
Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Tohtamišs · Redzēt vairāk »
Vasilijs II Tumšais
Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Vasilijs II Tumšais · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
12. augusts
12.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un 12. augusts · Redzēt vairāk »
1399. gads
1399.
Jaunums!!: Kauja pie Vorsklas un 1399. gads · Redzēt vairāk »
