44 attiecības: Amazone, Apaugļošanās, Aste, Atlantijas siļķe, Āda, Barības vads, Brētliņa, Celakantveidīgās, Dzimumorgāni, Galvaskauss, Gremošanas orgānu sistēma, Ikri, Kauls, Kladistijas, Kuņģis, Lašu dzimta, Lasis, Līdaka, Mēnesszivs, Menca, Mencveidīgās, Milimetrs, Modernās kaulzivis, Muguras stiegra, Mugurkaulnieki, Pikša, Plaušas, Plaušzivjveidīgās, Ripidistijas, Saldūdens, Siļķu karalis, Siļķveidīgās, Skelets, Skriemeļi, Skrimšļzivis, Skrimslis, Starspurzivis, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Taksonomija, Tomass Hakslijs, Tonna, Vēders, Zivis, Zvīņas.
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Jaunums!!: Kaulzivis un Amazone · Redzēt vairāk »
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Kaulzivis un Aste · Redzēt vairāk »
Atlantijas siļķe
Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.
Jaunums!!: Kaulzivis un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »
Āda
Degunradža āda Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks.
Jaunums!!: Kaulzivis un Āda · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Kaulzivis un Barības vads · Redzēt vairāk »
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Jaunums!!: Kaulzivis un Brētliņa · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kaulzivis un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Jaunums!!: Kaulzivis un Dzimumorgāni · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Kaulzivis un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Kaulzivis un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Jaunums!!: Kaulzivis un Ikri · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Kaulzivis un Kauls · Redzēt vairāk »
Kladistijas
Kladistijas (Cladistia) ir primitīvu starspurzivju grupa (dažādi autori to apzīmē kā kārtu, virskārtu, apakšklasi, klasi vai vienkārši kladu), kas iekļauj sevī mūsdienās dzīvojošu un izmirušu daudzspurzivjveidīgo un gildejzivjveidīgo kārtas.
Jaunums!!: Kaulzivis un Kladistijas · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Lašu dzimta
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).
Jaunums!!: Kaulzivis un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »
Lasis
Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).
Jaunums!!: Kaulzivis un Lasis · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Kaulzivis un Līdaka · Redzēt vairāk »
Mēnesszivs
Mēnesszivs, saukta arī par okeāna sauleszivi, (Mola mola) ir smagākā zināmā kaulzivs.
Jaunums!!: Kaulzivis un Mēnesszivs · Redzēt vairāk »
Menca
Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.
Jaunums!!: Kaulzivis un Menca · Redzēt vairāk »
Mencveidīgās
Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.
Jaunums!!: Kaulzivis un Mencveidīgās · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Kaulzivis un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Modernās kaulzivis
Modernās kaulzivis (Neopterygii) ir starspuru klases (Actinopteri) apakšklase.
Jaunums!!: Kaulzivis un Modernās kaulzivis · Redzēt vairāk »
Muguras stiegra
Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.
Jaunums!!: Kaulzivis un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Kaulzivis un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Pikša
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).
Jaunums!!: Kaulzivis un Pikša · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Kaulzivis un Plaušas · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Kaulzivis un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Jaunums!!: Kaulzivis un Ripidistijas · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Kaulzivis un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Siļķu karalis
Siļķu karalis, milzu airzivs jeb zivs-josta ir airzivju dzimtas zivs.
Jaunums!!: Kaulzivis un Siļķu karalis · Redzēt vairāk »
Siļķveidīgās
Siļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo apakškohortā (Clupei).
Jaunums!!: Kaulzivis un Siļķveidīgās · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Kaulzivis un Skelets · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Kaulzivis un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Kaulzivis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Kaulzivis un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Kaulzivis un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Sumatras kūdras purvu zivtiņa
Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.
Jaunums!!: Kaulzivis un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Kaulzivis un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Tomass Hakslijs
Tomass Henrijs Hakslijs (miris) bija dabas pētnieks, Darvina draugs un sekotājs, saukts arī par "Darvina buldogu" (Darwin's Bulldog).
Jaunums!!: Kaulzivis un Tomass Hakslijs · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Kaulzivis un Tonna · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Kaulzivis un Vēders · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Kaulzivis un Zivis · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Kaulzivis un Zvīņas · Redzēt vairāk »