Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kaupo

Indekss Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

55 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Bertolds, Brēmenes arhibīskapi, Cēsis, Cisterciešu ordenis, Daugavgrīvas klosteris, Folkvins, Gauja, Hermans Balke, Igaunija, Indriķa hronika, Inocents III, Jersikas miera līgums, Kauja pie Imeras, Latīņu valoda, Latvijas Avīze, Latvijas Radio, Lībieši, Līveni, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Lsm.lv, Nikolajs fon Nauens, Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Polockas kņazi, Rīga, Rīgas aplenkums (1210), Rīgas arhibīskapija, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca, Roma, Sakala, Satezele, Senlatvijas valdnieki, Svētā Matīsa dienas kauja, Svjatoslavs Mstislavičs, Teoderihs no Turaidas, Turaida (zeme), Turaidas pils, Ungerni-Šternbergi, Vasiļko Volodarevičs, Venno, Vesiķis, Viljandi, Vladimirs (Polockas kņazs), Volodars Gļebovičs, ..., Zemgaļi, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, Zobenbrāļu ordenis, 1200. gads, 1217. gads. Izvērst indekss (5 vairāk) »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Kaupo un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija (Indriķa hronikā) aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Jaunums!!: Kaupo un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Kaupo un Bertolds · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Kaupo un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kaupo un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Jaunums!!: Kaupo un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Kaupo un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Jaunums!!: Kaupo un Folkvins · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Kaupo un Gauja · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Hermanis Balke (Hermann Balke, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco, miris 1239.) bija pirmais Vācu ordeņa mestrs Livonijā 1237.V-1239.5.III., vienlaicīgi arī Prūsijas mestrs (1230—1239).

Jaunums!!: Kaupo un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kaupo un Igaunija · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Kaupo un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Kaupo un Inocents III · Redzēt vairāk »

Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212.

Jaunums!!: Kaupo un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »

Kauja pie Imeras

Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.

Jaunums!!: Kaupo un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Kaupo un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (agrāk — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā.

Jaunums!!: Kaupo un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Latvijas Radio

Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.

Jaunums!!: Kaupo un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Kaupo un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līveni

Dzimtas ģerbonis Līveni ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām, kurai pieder vairāki ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti un politiķi.

Jaunums!!: Kaupo un Līveni · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Kaupo un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot zemes arī citās mūsdienu Latvijas daļās, līdz 1255.

Jaunums!!: Kaupo un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Kaupo un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Kaupo un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Kaupo un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

Lsm.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: Kaupo un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Kaupo un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums notika 1211.

Jaunums!!: Kaupo un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.

Jaunums!!: Kaupo un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Kaupo un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Kaupo un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1210)

Voldemāra Vimbas glezna). Rīgas aplenkums 1210.

Jaunums!!: Kaupo un Rīgas aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Kaupo un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.

Jaunums!!: Kaupo un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kaupo un Roma · Redzēt vairāk »

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Jaunums!!: Kaupo un Sakala · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pilskalns (''Lievenschanze'' — ‘Līvu valnis’) pirms Pirmā pasaules kara Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Jaunums!!: Kaupo un Satezele · Redzēt vairāk »

Senlatvijas valdnieki

Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.

Jaunums!!: Kaupo un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Jaunums!!: Kaupo un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Mstislavičs

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Svjatoslavs Mstislavičs (miris ap 1239. gadu) bija Novgorodas kņazs (1218—1219), Polockas kņazs (1222—1232), Smoļenskas kņazs (1232— ap 1238).

Jaunums!!: Kaupo un Svjatoslavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla bīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Kaupo un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida (līvu: Taara aed nozīmē "Dieva Tora dārzs") bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Kaupo un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda) Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Kaupo un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Kaupo un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vasiļko Volodarevičs

Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Vasiļko Volodarevičs (dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216.

Jaunums!!: Kaupo un Vasiļko Volodarevičs · Redzēt vairāk »

Venno

Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).

Jaunums!!: Kaupo un Venno · Redzēt vairāk »

Vesiķis

Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.

Jaunums!!: Kaupo un Vesiķis · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Kaupo un Viljandi · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Jaunums!!: Kaupo un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

Volodars Gļebovičs

Volodars Gļebovičs (dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Kaupo un Volodars Gļebovičs · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kaupo un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu Ordeņa mestri

* Venno (1204 - 1209).

Jaunums!!: Kaupo un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Kaupo un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1200. gads

1200.

Jaunums!!: Kaupo un 1200. gads · Redzēt vairāk »

1217. gads

1217.

Jaunums!!: Kaupo un 1217. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jēkabs Kaupo, Kaups, Turaidas Kaupo.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »