Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Keivorīts

Indekss Keivorīts

1901. gada ilustrācija, kurā attēlots, kā romāna varoņi lido pa gaisu, izmēģinot keivorītu Keivorīts ir fantastisks materiāls, kas aprakstīts Herberta Velsa zinātniski fantastiskajā romānā "Pirmie cilvēki uz Mēness" (publicēts 1901. gadā).

15 attiecības: Elektromagnētisms, Gaisma, Gaiss, Gravitācija, Hēlijs, Herberts Velss, Kosmosa kuģis, Mūžīgais dzinējs, Mēness, Radioviļņi, Rentgenstari, Ritenis, Sakausējums, Svins, Zinātniskā fantastika.

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Keivorīts un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Keivorīts un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Keivorīts un Gaiss · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Keivorīts un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Keivorīts un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Herberts Velss

Herberts Džordžs Velss (dzimis, miris) bija angļu rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras pamatlicējiem.

Jaunums!!: Keivorīts un Herberts Velss · Redzēt vairāk »

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: Keivorīts un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »

Mūžīgais dzinējs

17. gadsimta zīmējums, kas attēlo mūžīgo dzinēju — dzirnavas, kas darbina pašas sevi Mūžīgais dzinējs ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju.

Jaunums!!: Keivorīts un Mūžīgais dzinējs · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Keivorīts un Mēness · Redzēt vairāk »

Radioviļņi

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz).

Jaunums!!: Keivorīts un Radioviļņi · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks kā gamma stariem.

Jaunums!!: Keivorīts un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Ritenis

Sens ritenis. Irānas nacionālais muzejs Ritenis jeb rats ir apļveida konstrukcija, kas rotē ap savu asi.

Jaunums!!: Keivorīts un Ritenis · Redzēt vairāk »

Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.

Jaunums!!: Keivorīts un Sakausējums · Redzēt vairāk »

Svins

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.

Jaunums!!: Keivorīts un Svins · Redzēt vairāk »

Zinātniskā fantastika

Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.

Jaunums!!: Keivorīts un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »